Labdien!

Kā jauna skolotāja 1956. gada rudenī atgriezos savā dzimtajā Andrupenē pēc Rīgas Pedagoģiskās skolas beigšanas un kopš tā laika lasu arī avīzi “Ezerzeme”. Tai, protams, bija cits nosaukums toreiz. Darba laikā bija arī publikācijas par manām skolām, kurās strādāju. Tās es šajās dienās pārlasīju, jo pa daļai ir saglabājušās.

Tā dzīvē sagadījās, ka jau 27 gadus dzīvoju Preiļu rajonā un visus šos gadus savā pastkastītē 2 reizes nedēļā atrodu “Ezerzemi”. To vienmēr lasu pirmo no tās dienas preses.

Ļoti gaidu ziņas par pazīstamiem cilvēkiem, joprojām interesē viss par skolām un raksti par dzimtajām vietām.

Diemžēl laiks ir nepielūdzams, tāpēc itin bieži avīzes pēdējā lappusē lasu ziņas par sev tuvu un mīļu cilvēku aiziešanu mūžībā. Tad iededzu piemiņas svecīti.

Sveicu savu (ar pilnām tiesībām to tā saucu) avīzīti 60 gadu jubilejā.

Visam redakcijas kolektīvam novēlu radošu, ierosmju pilnu, interesantu, panākumiem bagātu turpmāko darba cēlienu.

Ar patiesu cieņu Valentīna LATKOVSKA Ārdavā, Preiļu rajonā