Šķeltovas skolas devītās klases audzēkņu atbildes pierakstīja Aleksejs GONČAROVS.
Anastasija Bistrova: “Nē, ciematā mēs esam kā viena liela un draudzīga ģimene. Mēs visi pazīstam cits citu, no pusvārda saprotamies, bet garlaikoties mums, jaunajiem, vienkārši neatliek laika.”
Jūlija Jankovska: “Manuprāt, garlaicīga. Tikai gadu es dzīvoju laukos un vēl neesmu paspējusi pierast pie jaunajiem apstākļiem. Bet cilvēki te ir labestīgi, atsaucīgi. Ceru, ka drīz vien pieradīšu.”
Jevģēnijs Mihailovs: “Normāla. Cik sevi atceros, tik arī te dzīvoju. Man ir daudz draugu. Te ir lieliski vasarā un jautri arī ziemā: pikojamies, vizināmies ar slidām un slēpojam.”
Margarita Japiņa: “Man ir daudz draudzeņu gan Krāslavā, gan arī Šķeltovā, taču laukos vienalga ir brīvāk un jautrāk. Es uzskatu, ka draugu lokā garlaicībai nav vietas, it īpaši mūsu gados.”
Kristīne Grebeža: “Gluži otrādi, jautra! Ciematā ir daudz lielisku cilvēku, kuri negarlaikojas paši un neļauj to citiem. Pie mums ir labs tautas nams, te notiek daudz interesantu pasākumu.”