Ceļojums pasakā

Braukt bija iespēja visiem radošā krājuma “Lai runā sirds” autoriem — mūsu skolas talantīgajiem dzejniekiem, rakstniekiem un gleznotājiem, kā arī dramatiskā pulciņa aktieriem. Bijām pilns autobuss, un līksmā, draudzīgā atmosfēra vēl vairāk palielināja vēlmi iepazīt arvien jaunas Latvijas vietas. Šoreiz Tērvetei un Pilsrundālei bija lielā iespēja izrādīt sevi Krāslavas pamatskolas skolēniem.

Šis bija ilgs brauciens, bet nenogurām, jo piedzīvojumu gaidas un jautrās sarunas deva aizvien jaunus spēkus. Tērvetē mūs sagaidīja sirsnīgi un jauki. Kā gan citādi varēja būt, ja gaiss bija pilns ar bērnišķīgu naivumu un pasakas sajūtām, kas virmo te jau vairāk kā 100 gadus. Kopš tālajiem laikiem, kad pati Anna Brigadere šo gaisu ar pasakām piepildīja. Labais un gaišais no “Sprīdīša”, “Maijas un Paijas” ir tik cieši saistīts ar šo vietu, ka, izstaigājot Pasaku meža takas, nereti sākām ticēt brīnumiem.

Annas Brigaderes māja tik smalki un gaumīgi iekārtota, ka pat maza skaudībiņa iezagās manā sirdī par viņas omulīgajiem vasaras vakariem šajās romantiskajās veco laiku istabās. Bet tikai īsu brītiņu, jo,domājot par šo sievieti, jebkuras jūtas pārspēj dziļa pateicība par viņas darbiem.

Nākamā pietura bija jau Rundāles pilī. Te no mīlīgās pasakas par Sprīdīti mēs pēkšņi nokļuvām baroka un rokoko greznajā atmosfērā, kas ieviesa godbijību un cieņu. Katra telpa bija pārdomāta un ieturēta stingrā krāsu gammā, ko izjauca vienīgi pārāk uzkrītošas zili baltas krāsnis katrā telpā. Tās diezgan neveikli iederējās koši sarkanajās, spilgti zaļajās un grezni zeltainajās istabās. Bet varbūt vienīgais iemesls mūsu nesaprašanai bija nespēja izjust Jauno laiku dizaineru smalko filozofiju?

Pils dārzs pārsteidza pat rudenī, kad košie rožu krūmi vairs neziedēja tik apņēmīgi kā vasarā. Izturēts franču stils eleganti papildināja pili. Mēs vērīgi klausījāmies gides stāstījumos par neskaitāmām augu Šķirnēm. Cik darba te ieguldīts! Rundāles pilī katrs atrada ko savai dvēselei tuvu. Aizkustinoši maigs pēdējais rozes zieds, zelta zāles, vēsture vai vienkārši sapņi par greznu, bezrūpīgu hercogienes dzīvi...

Tā mums beidzās šī diena. Mājās atgriezties vienmēr ir prieks! It īpaši tad, ja, daloties iespaidos, ceļš beidzas pat, liekas, sākties nepaspējis.

Liels paldies mūsu skolas bibliotekārei Valentīnai Lebedkovai, kura organizēja šo neaizmirstamo dienu!

Marika KACARE, Krāslavas pamatskolas 8.b klase