Starpposms ceļā uz nākotnes tālēm

Marina pabeigusi Dagdas vidusskolu ar labām sekmēm, katrā ziņā tās ir augstākas par vidējo atzīmi. Arī ar eksāmenu rezultātiem meitene ļoti apmierināta, kas pavēra perspektīvu tālākām studijām, bet tūlīt pēc skolas jauniete sāka strādāt pilsētas bibliotēkā. Ne jau tāpēc, ka apnicis mācīties vai uz ārzemēm pēc garā lata negribētos skriet, bet gan tāpēc, ka Marina ļoti mīl grāmatas. Klasesbiedri rosās citās jomās, ar bibliotēku savu dzīvi nav saistījis neviens. Arī manai sarunbiedrei vienubrīd gribējās studēt jurisprudenci, bet vēlāk izvēlējās bibliotēkzinātni.

“Sāku strādāt un iestājos Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēkzinātņu nodaļā,” stāsta jauniete. “Studijas rit neklātienē, apvienojot ar darbu. Grāmata ir mana lielā mīlestība kopš agras bērnības. Dzīvoju tepat blakus privātmājā, skolas laikā šurp bieži nācu un man patika šī atmosfēra. Ne par mata tiesu nejūtos vīlusies, bet gan esmu ļoti apmierināta, jo strādāju brīnišķīgā kolektīvā un labi aprīkotā darbavietā. Turklāt darbs ir tuvu mājām. Man vispār nepatīk lielas pilsētas. Arī studēt Informācijas un bibliotēkzinātņu jomu savā ziņā interesanti — izdaru sev daudz jaunu atklājumu, lai gan pagaidām mācāmies pašus pamatus.”

Par mīlestību uz grāmatu Marina pateicīga savai mammai, kura viņas bērnībā bieži lasīja priekšā pasakas. Vispār jau ģimenē viņa ir vienīgais bērns, tālab par uzmanības trūkumu sū-dzēties nenākas. Marina uzaugusi ļoti sabiedriska, lielā mērā arī pateicoties darbam Skolēnu parlamentā vidusskolas gados. Viens no iespaidīgākajiem viņas laika parlamenta veikumiem ir Dagdas slidotavas projekts. Idejas autors ir Dagdas iedzīvotājs, kuru jauniešiem attīstot, ietērpjot konkrēta projekta aprisēs un ar Marinas aktīvu līdzdarbību virzīja uz priekšu. Dagdas dome šo ideju atbalsīja un jau pērn jaunieši varēja slidot. Marina apmeklēja sarīkojumu deju kursus Dagdā, dejoja konkursā “Ezerzemes valsis 2007”, kur kopā ar deju partneri izcīnīja 3. vietu. Viņa ir garīgās mūzikas ansambļa “OREMUS” dalībniece. Savā iekšējā būtībā sirsnīga un draudzīga, nekad neiet uz atklātu konfliktu, problēmu cenšas atrisināt mierīgas sarunas ceļā. Nekāda brīnuma, jo, pēc jaunietes sacītā, viņas klase bija draudzīgākā un sekmīgākā mācībās visā Dagdas vidussko-lā. Marina ir tendēta izvirzīt sev arvien augstākus mērķus. Tas, savukārt, nozīmē, ka pašreizējā darbavieta nenozīmē pilnīgu sapņu piepildījumu, un viņa centīsies sasniegt vairāk. Drīzāk darbs biblio-tēkā ir kā kārtējais, taču nozīmīgs pakāpiens meitenes dzīves ceļā. Darbs bibliotēkā Marinas dzīvē būtībā nekādu milzu apvērsumu neienesa, vienkārši viņai tagad jāiemācās pārzināt grāmatu saturu, jo jāmāk pastāstīt klientam, ko viņam piedāvā lasīt.

Nozares nespeciālistam šķiet, ka, ilgāku laiku diendienā esot grāmatu ielenkumā, varētu iegūt riebumu pret visu drukāto literatūru. Marina tā nedomā, viņai pat mājās ir sava neliela bibliotēka, kurā, starp citu, daudz vietas atvēlēts grāmatām, kas nepieciešamas vācu valodas padziļinātai apgūšanai. Jaunietei šī valoda patika labāk nekā angļu, viņa to mācījās ļoti nopietni un cer, ka dzīvē izdosies apceļot daudzas interesantas valstis. Varbūt realizēsies kādi citi nopietnāki plāni šajā sakarā? Marina pārliecināta, ja ir labs pa-mats — valodas zināšanas, tad ir iespējas realizēt jebkuru saprātīgu ieceri. Šobrīd gan viņai patīk šeit, Dagdā. Tad kāpēc šobrīd pamest savu dzimteni, ja arī dzimtajā vietā var dzīvot, strādāt un sevi realizēt?

Liels pārsteigums bija uzzināt, ka jaunietes viens no hobijiem ir automašīnas. Tas mantots no tēva, kurš ir šoferis ar lielu stāžu. Meitenei vēl nav autovadītājas tiesību, pašreiz viņa tikai mācās braukt, nākotnē varēs padomāt arī par autovadītājas apliecības iegūšanu. Par automašīnām Marina zina daudz, turklāt to, kas parasti interesē vīriešus, piemēram, tehniskie dati. Viņai interesanti salīdzināt ne tikai dažādu automobiļu uzbūvi, bet arī to, cik sekundēs konkrētais automobilis sasniedz ātrumu 100 km/h, kurš attīsta lielāku maksimālo ātrumu, un tamlīdzīgi jautājumi. Ar savām zināšanām autonozarē jauniete noteikti spētu iebāzt maisā kādu mazāk lasošu vīriešu kārtas pārstāvji.

Par laimi automobiļi nav vienīgais hobijs, ir daži tādi, kas vismaz vīriešu izpratnē tuvāki vājajam dzimumam. Marinai patīk mūzika, patīk pašai dziedāt, uzstāties, piedalīties, organizēt. Vietējās diskotēkas kā atpūtas veids viņai nav aktuālas, jo tur pārsvarā pulcējas pamatskolas vecuma jaunieši, pat vidusskolēni orientējas uz nopietnākiem pasākumiem.

Marina: “Ļoti labi relaksējos, klausoties dažādu žanru mūziku. Atslodzi gūstu arī no pastaigām brīvā dabā vai izbraukumiem pie dabas ar draugiem. Ļoti garšo sēnes, tālab patīk sēņot. Esmu nedaudz azartiska, tāpēc ar prieku dodos makšķerēt kopā ar tēti.”

Viņa labprāt spēlē kārtis, dambreti, basketbolu, volejbolu, vārdu sakot, cenšas aptvert visu, ko vien spēj. Jaunietes interešu pilnu sarakstu pat nav iespējams sastādīt. Ja bibliotekāres darbs kādam asociējas ar pārspīlēti gariem, lakotiem nagiem, tad Marina nav nekāda baltrocīte un nevairās strādāt piemājas zemē, kur vecāki audzē visu ģimenes galdam nepieciešamo pārtiku. Tajā pašā laikā darbā viņa vienmēr ir, kā saka, — formā. Jaunietes vecāki tur kazas, kuru piens Marinai ļoti garšo. Bažas par ērcēm un to izplatīto briesmīgo slimību jauniete noraida. Ja no tēva meitai iedzimta mīlestība pret tehniku, tad no mammas, kura ir zootehniķe, acīmredzot mīlestība uz dzīvniekiem. Starp citu, par vienu mājas darbiņu Marina gan nav sajūsmā. Viņasprāt, ēst visgaršīgāk gatavo vīrieši. Pierādījums tam — visi slavenākie pavāri, kā likums, ir vīrieši. Bet tā jau ir cita tēma.

Juris ROGA