“Kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi neizcirtīsi” — tāds ir tautas sakāmvārds. Sveicot jubilārus laikrakstā “Ezerzeme”, Krāslavas invalīdu biedrība pieļāva nepatīkamu kļūdu, padarot Aloiziju Bulu par desmit gadiem jaunāku.
Lai šo paviršību labotu, es pieklauvēju pie man labi pazīstamās mājas durvīm ar verandu. Te bija sapulcējušās divas Bulu paaudzes, jo gatavojās braucienam uz Leja ezera krastu, kur taisījās atzīmēt godājamā krāslavieša 80 gadu jubileju.
Precīzāk sakot, jubilāra dzimtene ir Asūnes pagasts. Pēc dienesta armijā Aloizijs uzsāka kurpniekmeistara darba stāžu Krāslavā un visu mūžu nostrādāja šajā amatā. Te viņš satika nākamo dzīvesbiedri Apoloniju, ar kuru pirms pieciem gadiem nosvinēja zelta kāzas. Saviem spēkiem Buli uzcēla māju, kurai nākamgad apritēs tieši pusgadsimta. Celtniecība ritēja pakāpeniski, un tagad būvdarbi pilnībā pabeigti. Pavasaros, vasarās un rudeņos viss slīgst ziedos, rotājot kalnaino ieliņu.
Ar Aloizija un Apolonijas dēlu, tagadējo rīdzinieku Alfrēdu, esam ļoti labi pazīstami. Viņš turpina militāro karjeru, tagad viņam piešķirta bruņoto spēku pulkveža pakāpe. Vecākā meita Anna strādā Vācijā, bet Regīna ar ģimeni dzīvo Rīgā. Visus bērnus jūs redzat attēlā kopā ar vecākiem. Aiz kadra palika septiņi mazdēli un divas mazmeitas, ar kuriem ļoti lepojas vecvecāki.
Atvainojoties par pieļauto kļūdu, es novēlēju jubilāram galveno — teicamu veselību.
Aleksejs GONČAROVS