Saimniecības daļa reformēta par aģentūru

Šim nolūkam vajadzēja kaut vai salabot žogus, ieviest kārtību namu ieejās, pagalmos un pamēģināt visiem kopā apturēt nakts vandaļu izdarības, kuri demokrātiju uztvēra kā visatļautību. Lai cik dīvaini tas skanētu, taču tiesībsargājošie orgāni daudzu gadu garumā demonstrē pārsteidzošu apņēmības trūkumu. Pilsētas ielas kriminālajās naktīs kā bija, tā arī ir vieta, kur jaunie huligāni izgāž savu nesaprotamo protestu. Pat ielu papildu apgaismošanas laiks naktīs pagaidām nedod vēlamo efektu.

Līdz galējībai nolaistā Krāslava tomēr sagaidīja pārmaiņas. Pilsētas vadītāju maiņa pēdējās vēlēšanās viesa cerību nomākto vēlētāju sirdīs: domē izveidotā saimniecības daļa ne tikai demonstrēja īstu darbasparu labiekārtošanas sfērā, bet arī atmodināja krāslaviešos jau aizmirstā patriotisma jūtas. Ar to tad viss arī sākās. Mūsu laikraksts, izprazdams pilsētnieku noskaņojumu, allaž atbalstīja labas pārmaiņas. Lūk, kāpēc dialogi ar Ēvaldu Cauņu laikrakstā “Ezerzeme” jau kļuvuši par tradīciju. Par ieganstu kārtējai sarunai redakcijā kalpoja pabeigtā saimnieciskās struktūras reorganizācija, taču, pirms sākt sarunu, mēs, kā parasti, veicām ekskursiju pa pilsētu. Bez estētiskā skaistuma zelta rudens rada papildus saimnieciskās rūpes, taču masveida lapkritī Krāslava turpina priecēt skatienu ar savu sakoptību. Tiek uzturēta kārtība ielās, parkā un skvēros, apbedījumu vietās, tiek apcirpti koki un krūmi, nozāģēti un aizvākti milzu koki, kas nokalpojuši savu laiku. Koksne nonāk speciālā uzglabāšanas laukumā, kur tā tiek sazāģēta un saskaldīta. Deficīta kurināmais tiek sūtīts uz novada domes sociālā dienesta norādītajām adresēm. Starp citu, pagājušajā gadā vairāk nekā 90 vientuļo trūcīgo saņēma bezmaksas malku. Arī šogad analoģiski pieteikumi tiek apmierināti agrākajā tempā.

Labiekārtotājiem nav starpsezonu laika atelpai. Gaidot ziemu, tuvojas nobeigumam darbi puķu dobēs, kuru skaits pilsētā palielinās aritmētiskā progresijā. Apzaļumotāja Regīna Gerasimova turpina pārsteigt mūs ar savu radošo attieksmi pret darbu, ar ko, manuprāt, arī sākās pārkārtošanās cilvēku apziņā. Jaunas iniciatīvas savlaicīgi atbalstīja Hipotēku banka, ar tās sponsorpalīdzību iestādīta liepu aleja, kas ved uz tiltu pāri Daugavai, un parādījusies laiva gluži kā pilsētas ģerbonī iepretim galvenajiem grāfu parka vārtiem. Realizējot veloprojektu, pilsēta saņēma oriģinālas arhitektūras formas, kas rotā ezeru un Daugavas krastus, veco parku, Krāslavas ieliņas un nomales.

Tagad pāriesim pie mūsu sarunas galvenās tēmas — veiktās reorganizācijas. Bijušais saimniecības daļas vadītājs ar 1. oktobri kļuvis par Krāslavas novada domes sēdē nodibinātās pašvaldības aģentūras “Labiekārtošana K” direktoru. Jaunais vadītājs, kurš uzvarēja konkursā uz vakanto vietu, pastāstīja, ka jaunās struktūras galvenās funkcijas ir novada teritorijas labiekārtošanas darbu organizēšana, sanitārās kārtības uzturēšana, dažādu saimniecisko darbu veikšana, apbedījumu vietu sakopšana, pilsētas apgaismojuma uzturēšana utt. Jaunizveidotajam pašvaldības uzņēmumam ir zīmogs, sava bilance un konts bankā, kas tagad dod tiesības pildīt gan fizisko, gan arī juridisko personu pasūtījumus. Agrāk tādas iespējas nebija, taču pieteikumi bija. Aģentūras štatā — 23 cilvēki, ieskaitot arī direktoru. Tajā skaitā 12 sētnieku, strādnieki, elektriķi un, protams, apzaļumotāja Regīna Gerasimova, kā arī trīs sabiedriskās tualetes apkalpotāji.

Jūs, godājamie novadnieki, jau esat pamanījuši, ka Baznīcas ielas galā nojaukta vecā ēka. Līdz ar to tagad no šī krustojuma, kur piestāj tūristi, paveras brīnišķīgs skats uz visu mikrorajonu. Šo darbu paveica jaunizveidotā aģentūra. Visdrīzāk pavasarī mēs būsim aculiecinieki vēl viena labiekārtota stūrīša tapšanai blakus Stefana Narķelūna arhitektūras brīnumam. Tā soli pa solim tiek realizētas krāslaviešu vēlmes, pret kurām iepriekšējā pilsētas dome bija kurla.

Lai izpildītu augošo darbu apjomu, aģentūrai ir sava materiālā bāze: divas automašīnas, hidrauliskais pacēlājs, krūmgrieži, zālienu pļāvēji, tajā skaitā arī pašgājēja pārvietojamā cisterna ar sūkni puķu un zālienu laistīšanai. Kā norādīja Ēvalds Cauņa, trūkst štata darbinieku. Tāpēc palīgā sabiedriskajos darbos aģentūra labprāt iesaista bezdarbniekus. Patlaban labiekārtošanā strādā pieci cilvēki, tiesa, viņi īpaši jākontrolē.

Runājot par jaunās saimnieciskās struktūras galvenajām problēmām, aģentūras direktors uzsvēra, ka daudzus plānus neļauj realizēt mūsu cilvēku neapzinīgums. Vieni dara visu iespējamo, bet reizēm arī neiespējamo pilsētvides pārkārtošanai, turpretim citi bez žēlastības iznīcina mazās arhitektūras formas, posta zaļos apstādījumus, bojā ceļa un informācijas zīmes, nodarot pilsētai nopietnu materiālo zaudējumu. Pēdējā laikā vien no jauno vandaļu rokām cietušas pludmales būves Zirgezera krastā, kāpņu margas grāfu Plāteru parkā, šūpoles, kas uzstādītas daudzdzīvokļu namu pagalmos. Meklējot jaunus izklaides veidus, visatļautības apstākļos jaunie vandaļi izgudroja jaunu atrakciju: laist no kalnainām ieliņām atkritumu konteinerus uz riteņiem. Pastāvīgi tiek demolētas mazās urnas, no kurām tiek norautas uzlīmes ar aicinājumu ievērot tīrību. Cīņā pret jauniešu cūcībām jāapvieno policijas, vecāku, pedagogu pūliņi. Diemžēl pagaidām tas netiek darīts, uzskata Ēvalds Cauņa, cilvēks, kurš radījis sākumu radikāliem pārkārtojumiem. Prasmīgais saimniekotājs ir pārliecināts: Krāslavai nav cita ceļa, kā vien darīt visu iespējamo, lai tuvākajā laikā tā atgūtu Latvijas sakoptākās pilsētas slavu, par ko sapņo vairākums novada iedzīvotāju.

Aleksejs GONČAROVS