Apzināta izvēle

Tiesa, uz viņiem veltīto pasākumu varēja ierasties tikai seši: Aleksandrs Sadovņikovs, Nikolajs Kovaļovs, Ņina Sivicka, Andrejs Sautjs, Olga Gaļicka un Vera Gaidele. Pārējie pieci — Jeļena Čapķeviča, Jekaterina Masļakova, Jevģēnijs Zenčonoks, Tatjana Čiževska un Valērijs Puhaļskis — dokumentu saņems citā viņiem ērtākā laikā. Iemesls gauži tri-viāls — visi vienpadsmit ir sabiedriski un ekonomiski aktīvi cilvēki.

Četri jaunie pilsoņi ir no Krāslavas, divi — no Dagdas pilsētas, pa vienam no Kalniešu, Svariņu, Andrupenes, Ezernieku, Indras pagasta. Šoreiz pārstāvēts plašs tautību spektrs: četri jaunie pilsoņi ir baltkrievi, četri — krievi, viena poliete, viena moldāviete, viena ukrainiete. Pēc gadagājuma visvairāk ir vecumā no 27 līdz 36 gadiem (pieci) un no 15 līdz 26 gadiem (trīs). Vecākajai pilsonei ir 57 gadi.

Pasākumā piedalījās rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns, kā arī Naturalizācijas pārvaldes Daugavpils reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Bružiks, viņa vietnieks Ilmārs Rutkovskis un informācijas centra vecākā referente Ilze Onzule, kuri izsniedza izrakstus un apsveica jaunos pilsoņus. Saskaņā ar iedibināto tradīciju jaunie pilsoņi un citi pasākuma dalībnieki kopīgi nodziedāja Latvijas himnu.

Ja cilvēks dzīvo Latvijā un domā arī turpmāk saistīt savu dzīvi ar šo valsti, līdzdarboties politiskajos procesos, piedalīties vēlēšanās vai pats plāno balotēties par deputātu, tad noteikti jākļūst par pilsoni.

Apsveikuma runā A. Badūns uzsvēra: “Man ir liels prieks, ka esat izvēlējušies kļūt par Latvijas pilsoņiem, jo pilsonības izvēle ir ļoti nopietns un atbildīgs solis. Ceļš uz pilsonību nebi-ja viegls un vienkāršs, bet tas liecina, ka sirds dziļumos jums nav vienalga, kas notiek mūsu valstī. Ceru, ka pildīsiet Latvijas pilsoņa pienākumus, aktīvi piedaloties arī valsts politiskajā dzīvē. Lai jums un jūsu ģimenēm labi veicas un izdodas nākotnes plāni.”

Jāatzīmē, ka divi jaunie pilsoņi dokumentus Naturalizācijas pārvaldes Daugavpils reģionālās nodaļas Krāslavas filiālē iesniedza 2005. gadā, viens — 2006. gadā, astoņi — šī gada martā-aprīlī. Pēc tam viņi kārtoja divas naturalizācijas pārbaudes (latviešu valodas prasmes pārbaudi un Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaudi).

Katram jaunajam pilsonim bija sava motivācija, lūk, ko pastāstīja ceļu būvinženieris Aleksandrs Sadovņikovs, kurš strādā uzņēmumā “Latvijas valsts ceļi”: “Visu mūžu esmu dzīvojis Latvijā, domāju, ka man vienkār-ši piešķirs Latvijas pilsonību, bet tad sapratu, ka to vajag iegūt. Bija grūti, bet nedaudz palīdzēja tas, ka kaut kādus latviešu valodas pamatus apguvu, savā laikā mācoties Dagdas vidusskolā. Tagad mūsu ģimenē visi ir pilsoņi: sieva, bērni un es. Domāju, ka arī manā darbā pilsonība noderēs, piemēram, tālākai izaugsmei, karjeras veidošanai.”

Juris ROGA