Pesimists noteikti pierādīs, ka ceļā uz skolu, darbu vai mājām ikviens no mums ir pamatīgi apdraudēts: gaismas slēdzis kāpņu telpā var sagādāt strāvas triecienu, uz kāpnēm var paslīdēt kāja un krītot var salauzt visus kauliņus, aizķeroties aiz naglas, kas durvju rokturī iesprausta nozagtās detaļas vietā, var pārplēst sev vēnas un noasiņot, no jumta uz galvas ķieģelis var uzkrist un tā līdz bezgalībai.
Mūsu pilsētas varas augstākajā ešelonā laikam vieni optimisti, jo reālus draudus cilvēku veselībai un dzīvībai Krāslavā novērš negribīgi un lēnām. Attēlā redzamais metāla armatūras stiegrojuma gabals garāmgājēju kājas un apavus apdraud sen. Nevar taču būt, ka pa taciņu, kuru diendienā izmanto simtiem cilvēku, lai pa pļaviņu Varavīksnes vidusskolas pakājē saīsinātu ceļu no Siena ielas uz Aronsona ielas dzīvojamo masīvu, pēdējā pus-gada laikā nav ne reizi staigājis kāds domes darbinieks, deputāts vai viņu rada gabals! Varbūt gājuši, bet nav sadūruši kājas, saplēsuši apavus un bikses...
Septembrī, kad pilsētas centrā, Rēzeknes ielā 4, atklāja jaunu, modernu bērnu rotaļu un atpūtas laukumu, par šo nelaimīgo metāla armatūras stiegrojuma gabalu tika informēts novada domes toreiz vēl saimnieciskās nodaļas vadītājs Ē. Cauņa. Apsolīja, ka stiegrojuma gabals tiks nozāģēts, bet ir piepildījusies tautas paruna: “Solīts makā nekrīt!” Interesanti, ir vēl pilsētā kāds deputāts, kurš domā par saviem vēlētājiem un spēj izdarīt viņu labā tādu sīku pakalpojumu?
Juris ROGA