Ko mēs zinām par cilvēkiem, kuri ir atrauti no sabiedrības, kuriem laupīta iespēja strādāt? Pie tādiem cilvēkiem piederu arī es — piecu bērnu māte. Kaut arī mans darbs ir ļoti svarīgs, maz kurš to redz, tas paliek ārpus (šķiet, kā tas arī vispār nav darbs). Cik daudz ir tādu kā es, kas to var pateikt?
Kā atgriezties un būt ne sliktākam? Pagāja taču daudz laika, pazeminājies pašnovērtējums, arī vienkārši trūkst zināšanu. Jāmācās! Jā, jā, jāpaaugstina kvalifikācija vai vienkārši jāmaina profesija! Tā ir lieliska ideja, bet kur ņemt naudu tās realizēšanai, laiku, ja turklāt jūs esat lauku iedzīvotājs? Taču tā gribas pierādīt sev un citiem, ka tu vari ne tikai auklēt bērnus, vārīt boršču, mazgāt grīdas... Tu esi augsta lidojuma putns, tikai tev jāļauj lidot. Lūk, arī līdz mums nonāca brīnumprojekts, kas palīdzēs realizēties šajā dzīvē, kas vērsts uz to, lai motivētu vecākus iziet darba tirgū. Mums, vecākiem, bija dota iespēja vietējā Robežnieku pamatskolā apgūt dažādas iemaņas. Pagaidām mēs esam vienpadsmit mā-miņas un viens tētis. Septembra vidū mēs aizpildījām no Rīgas atsūtīto testu. Vispirms sākām apgūt datoru. Diemžēl personīgi man šis priekšmets izrādījās liegts redzes problēmu dēļ. Nācās kļūt par brīvklausītāju.
Kādi pārsteigumi mūs gaida? Dzīvosim — redzēsim.
Mums ir mērķis, noteikti uzdevumi. Uz priekšu, draugi! Darba tirgus gaida mūs.
Tatjana MITROHINA, projekta dalībniece
.jpg)
04.07.2025.JPG)
