Mana pirmā skolotāja

Kādreiz laukos bija mazas pamatskolas. Ar aizkustinājumu atceros savu Niedricas pamatskolu, kur mana pirmā skolotāja bija Juzefa Dibaņina (tagad Kozinda).

Skola atradās ļoti skaistā vietā, bi-jušajā lauku viensētā: dārzs, dīķi, kastaņu aleja...
Visur valdīja tī-rība, sakoptība, kārtība. Gan uz palodzēm, gan pagalmā bija daudz pu-ķu, bet skolā mūs laipni sagaidīja skolotāja Juzefa Vladimirovna.

Pirms mācību gada sākuma viņa apstaigāja visas savu nākamo pirmklasnieku mājas, iepazinās ar ģimeņu apstākļiem un sadzīvi.

Ieejot skolā, bērni pārāva kājas, izgāja sanitāro pārbaudi: dežurants ar sarkanā krusta saiti pārbaudīja roku tīrību, nagus, ausis un apkaklīti.

Lielajā starpbrīdī tika dzerta tēja. Uz soliem tika novietotas salvetītes, uz tām noliktas sviestmaizes, sadalītas smalkmaizītes, tēja un skolotājas gatavotais ābolu ievārījums. Tas viss tika nopelnīts par ābolu vākšanu vietējā kolhoza dārzā. Cik tas bija garšīgi! Ne reizi vien radās doma: kā tad mūsu skolotāja ar to visu tika galā? Viņa mācīja četras klases (divās maiņās), reizēm pat vienlaikus, ar nesekmīgajiem pacietīgi nodarbojās atsevišķi. Paspēja pat izžāvēt bērnu slapjās biksītes (gadījās arī tā!), mācīja mums rokdarbus, dziedāšanu, dejas un daudz ko citu. Interesantas bija fizkultūras stundas, tika rīkotas dažādas sacensības, notika pārgājieni pa apkārtnes vietām, bet starpbrīžos skolotāja paspēja iemācīt bērniem interesantas rotaļas un spēles. Turklāt skolā notika bērnu rīti. Ar saviem koncertiem svētku reizēs bērni iepriecināja arī tos, kuri nāca uz vietējo klubu.

Skolā bija izveidots arī bērnu darinājumu, maketu muzejs. Visi tā eksponāti tika saudzīgi glabāti ilgus gadus. Skolotājai bija daudz skolas rūpju, vēl viņa audzināja savus bērnus dvīnīšus. Prasmi, enerģiju un pacietību no šīs lieliskās skolotājas varētu iemācīties daudzi.

Kopš tā laika ir pagājis daudz gadu, sen vairs nav tās mazās skoliņas. Taču Zatišjes ciemā, sakoptā mājā mūs aizvien gaida un sagaida mūsu skolotāja.

Dārgie bijušie klases biedri! Biežāk apmeklējiet mūsu Skolotāju! No visas sirds vēlu veselību, kuras viņai tā trūkst, sirsnīgumu un Dieva svētību! Cienījamā Juzefa Vladimirovna, apsveicu Jūs Skolotāju dienā! Paldies Jums par visu, ko man dāvājāt!

Svetlana SOKOLOVA-VIDJAKINA