Zirgu pajūgu sacensībās jautāja Aleksejs GONČAROVS.
Angelina Ustinova: “Šī kaislība nākusi no bijušā kolhoza “Brīvība’ priekšsēdētāja Aleksandra Jakovļeva laikiem. Arī mēs iegādājāmies pāri jauktās šķirnes zirgu. Ne jau darbam, bet gan dvēseles priekam. Mans Viktors piedalās visās sacensībās.”
Nikolajs Gaļiļejevs: “Cik atceros, apkārtne vienmēr bija slavena ar zirgiem: gan “Brīvība”, gan “Latgale”. Arī es “sasirgu” ar tiem uz visu mūžu. Vasarā ar savu Repleju jubilejas sacensībās Ludzā izcīnīju galveno balvu.”
Aleksandrs Dmitrijevs: “Precīzi nepateikšu, taču pats bez zirga dzīvot nevaru. Šodien man ir dzimšanas diena, taču es izbraucu uz starta ar azartu un prieku. Ķēvīte Sezona ir teicama, taču šķēršļu josla grūti pārvarama.”
Stanislavs Zeiza: “Katram zemniekam mīlestība uz zirgiem ir asinīs. Mūsu vectēvi zirgu uzskatīja par galveno bagātību. Es pats divdesmit gadus turēju zirgu: ne tik daudz darbam, cik dvēseles priekam.”
Inese Kuzņecova: “Pirmkārt, zirgs vienmēr bija un ir lauku cilvēku galvenais palīgs. Otrkārt, šī mīlestība pāriet no paaudzes uz paaudzi. Mēs vienmēr apmeklējam šos svētkus, šodien visa ģimene tur īkšķus par Ustinovu.”