Dienas sensācija — sešus kilogramus smaga līdaka

Lai cik dīvaini tas skanētu, zilo ezeru novadā par deficītu kļuvušas saldūdens zivis, kas ir malu zvejnieku patvaļas un pieaugošā makšķerēšanas amatieru skaita sekas. Jau sen ir zināms, ka paļauties tikai uz zilās druvas dabisko atražošanu ir bezcerīgi: te nepieciešams zivkopības pasākumu komplekss.

ZvejaUzņēmējs Andrejs Oševerovs, par kuru mūsu laikraksts stāstīja publikācijā “Ceļojums nākotnē”, veica ļoti veiksmīgu ilggadēju eksperimentu uz Šķaunes ezera, kas atrodas Ludzas rajonā. Pilnībā nosargājis dabisko ūdensbaseinu no malu zvejniekiem, prasmīgais saimnieks pirmajā posmā galveno uzmanību pievērsa līdaku mazuļu ielaišanai ezerā. Nākamie ezera iemītnieki bija zandarti, sīgas, zuši. Pēc pārdomātiem zivkopības pasākumiem Šķaunes ezeru iecienīja gan spiningotāji, gan makšķernieki. Ar iebarošanu makšķernieki te ķer lielus plaužus, un makšķerēt uz pašu Latvijas malu pastāvīgi brauc cienītāji atpūsties pie dabas krūts no Rīgas, Ventspils un citām valsts pilsētām. Pagājušā gada festivāls “Līdaku pavasaris” sagādāja spiningotājiem īstu baudu un pierādīja, ka Šķaunes ezers ir bagāts ar līdakām un lieliem asariem. Tiesa, sīgas un zandarti vēl nav kļuvuši par makšķernieku ieguvumu, toties lielu līdaku lomi te ir kļuvusi par parastu lietu. Sezonas rekords ir saldūdens “krokodils”, kas sver 9,80 kg, bet iepriekšējos gados bijuši arī prāvāki eksemplāri. Piecu sešu kilogramu smagas līdakas šajā ezerā ir parasta lieta. Tāpēc spiningotāju čempionāta “Latgale-2007” organizētāji ticēja: sensācija būs!

Sestdienas rīts līdaku un asaru ķērājiem solīja veiksmi. Bija apmākusies diena, pūta mērens vējš. Uz starta iznāca, bet precīzāk izpeldēja 29 apkalpes — pa diviem cilvēkiem laivā.

Divarpus kilometru garais un pusotra kilometra platais ezers spiningotājiem ļāva lielu brīvību. Septiņas stundas bija pietiekams laiks labāko noteikšanai. Man palaimējās sadabūt zvejas laivu, no tās es arī veicu novērojumus un fotografēju. Līdakas trāpījās bieži, taču tās pamatā bija īsākas par noteikto garumu — pusmetru, tāpēc uzreiz tika palaistas vaļā: savā dzimtajā ūdens stihijā. Labu stundu es vēroju Kritenko ģimenes apkalpes saskaņoto rīcību. Eks-perimentiem ar vizuļiem bija viens un tas pats rezultāts: rotējošie vizuļi un silikona ēsmas pievilināja maza izmēra līdakas. Retumis gadījās 100 - 200 g smagi asari. Gan Sergejs, gan viņa dēls Pāvels izraudzījās pareizu taktiku, makšķerējot dziļā sēklī, kuru tēvs uzgāja makšķernieku sacensībās pagājušā gada pavasarī. Taču laime todien novērsās no apkalpes “Krāslavas novads” un, palaiduši brīvībā 13 līdaku, Kritenko uzrādīja tiesnešiem tikai četras zaļsvārces un astoņus asarus, kas ļāva viņiem ierindoties labāko piecniekā. Viņu komandas biedri — ziemas sacensību uzvarētāji uz šā ezera — Juris Vanags un Aigars Vīgulis uzrādīja tiesnešiem tikai divas līdakas, kas svēra nepilnu kilogramu.

Kā to arī gaidīja, brīnums notika. Pieredzējušais spiningotājs Jānis Deksnis, kurš aizraujas ar makšķerēšanu kopš bērnības, izraisīja skaudību savos kolēģos, kad iznāca krastā ar 5,966 kg smagu līdaku. Šo plēsoņu dienas varonis izvilka no septiņu metru dziļumā un to sakārdināja ar lielu tvisteru.

Komandu vērtējumā uzvarēja Ludzas tūrisma aģentūras spiningotāji (kopējais svars — 7,854 kg), otro un trešo vietu dalīja Rēzeknes rajona Verēmu pagasta komandas.

Tiesnešu precīzo darbu nodrošināja Latvijas sporta makšķerēšanas federācijas brigāde Elgata Dimanta vadībā, kurš iepriecināja spiningotājus ar paziņojumu, ka nākamgad uz Šķaunes ezera plānots organizēt sacensības divas reizes. Kad uzvarētājiem pasniedza kausus un godalgas, lija lietus, kas nesabojāja iespaidus par rudens sacensībām uz šī zivīm visbagātākā ezera.

Aleksejs GONČAROVS