Pašvaldības publiskos pasākumus varēs neapdrošināt

Pašlaik likumā noteikts, ka jāapdrošina visi pasākumi, kas atbilst publiska pasākuma jēdzienam. Tādējādi lauku pašvaldībām rodas pienākums apdrošināt tās rīkoto publisko pasākumu, lai arī tas būtu ar zemu pasākuma drošības risku. Pēc grozījumu stāšanās spēkā būs noteikts, ka valsts vai pašvaldības iestādei, ja tā ir vienīgais pasākuma organizators, būs tiesības pašai izvēlēties apdrošināt vai neapdrošināt publisko pasākumu.

Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums nosaka, ka publisks pasākums ir personas organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības. Taču pašlaik likumā nav izskaidrots publiskas vietas jēdziens, kas rada sabiedrības neizpratni. Turklāt likumos ietverti dažādi publiskas vietas jēdziena skaidrojumi, līdz ar to nav saprotams, kurš termina skaidrojums ņemams vērā šī likuma izpratnē, teikts grozījumu anotācijā.

Saskaņā ar spēkā esošo likuma redakciju pašvaldība izskata iesniegumu par publiska pasākuma rīkošanu desmit dienu laikā, neatkarīgi no tā, cik dienas pirms attiecīgā publiskā pasākuma norises sākuma ir iesniegts iesniegums. Līdz ar to iespējama situācija, ka iesniegums par publiska pasākuma rīkošanu var tikt iesniegts pašvaldībā arī dažas minūtes pirms pasākuma norises sākuma. Grozījumi paredzēs, ka iesniegums par publiska pasākuma rīkošanu būs jāiesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā pasākuma norises sākuma un pašvaldība izskatīs iesniegumu desmit dienu laikā no iesniegšanas brīža.

Likumu grozījumu projekti nodoti. Tie vēl jāizskata valdībā un jāpieņem Saeimā.

Laura Pakalne, TM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente