Dabas kaprīze vai zīme?

Tā sagadījās, ka brauciens uz Kastuļinu mums bija ieplānots jau nākamajā dienā. Protams, iebraucām arī pie Grigorjeviem. Ābelē patiesi ziedēja daži vārgi ziediņi, turklāt zaros vēl bija sārti, sulīgi āboli. Bija neierasti redzēt šādu kombināciju.

“Nevienam nerādīju, jo baidos, ka kāds nelabvēlis nopurinās manus ziediņus,” rādot ceļu pie ābeles sacīja saimniece. “Laikam tas ir tikai sākums, ziedēs visapkārt. Interesanti pavērot, dzīvē visādi brīnumi notiek.”

Ābeles ziedēšanas faktu īsti nespēja izskaidrot arī saimnieces dzīvesbiedrs un bijušais bioloģijas skolotājs Jakovs Grigorjevs: “Tā ir anomālija, jo reizēm dabā gadās visādas brīnumu lietas. Iespējams, ziedēšanu veicināja neierasti siltie laika apstākļi.”

BrīnumsArī Marija Grigorjeva domā, ka tā ir anomālija, bet varbūt augs tādā veidā cenšas cilvēkiem kaut ko pateikt? Pastaigājuši pa dārzu, ievērojām, ka ziedpumpuri aizmetušies arī citās ābelēs, kas tūlīt, tūlīt uzplauks. Varbūt daba grib sasniegt pagājušā gada ražību, jo šogad ābolu raža bijusi mazāka nekā pērn.

Ko gan piebilst? Laikam jau šodien dzīvojam tādos klimatiskos apstākļos, ka vairs nevar viennozīmīgi traktēt lietas, kas saistītas ar augkopību un lauksaimniecību vispār.

Juris ROGA