Bija vērts

Neapšaubāmi šis ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem kooperatīviem rajonā. K/s “Izvalta” pamatnodarbe ir augkopība un pakalpojumi. Šogad rudzi auguši 83 hektāru platībā, ar vasaras kviešiem bija apsēti 85 hektāri, ziemas un vasaras rapsim tika atvēlēti kopumā 54 hektāri. Jaunākā kultūra ir griķi — 20 hektāru.

“Izvaltā ir smilšainas augsnes, kas piemērotas griķiem,” stāsta kooperatīva vadītājs Valdis Stivriņš. “Pieprasījums pēc griķiem ir, un cena arī laba. Nav arī jāpērk kāda specifiska tehnika lauku sagatavošanai, sējumu platību apstrādei un ražas novākšanai — griķiem der viss tas, kas mums jau nopirkts agrākajos gados. Turklāt ir vēl viena nianse, kas pamudināja audzēt šo kultūru: griķus vēlu sēj un vēlu novāc. Līdz ar to tehnika tiek noslogota ilgāku laika posmu, kas kooperatīvam ir izdevīgi. Rapsi sējam gadus trīs, ar to ir tā: ja raža laba — izdevīgi, ja slikta — nē. Šogad ziemas rapsis mums radīja zaudējumus vien, vasaras rapsis gan bija labāks, bet kopumā šī kultūra šogad mūsu cerības neattaisnoja. Bet tāda pati problēma ir visiem.”

Kooperatīvās sabiedrības “Izvalta” laukos strādā vairs tikai rietumvalstu ražojuma tehnika: laika gaitā nopirkti divi traktori, kombains, sējmašīna, divi arkli un citas sīkākas tehnikas vienības. Ir arī jauna graudaugu kalte. Savukārt pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem tiek norīkota vecā, bijušās padomju lielvalsts republikās izgatavotā tehnika. Jaudīgos rietumvalstu traktorus ar lielajiem arkliem mazdārziņos neiedzīsi, arī sīkās platībās tiem nav vietas — zūd darba ražīgums.

Kooperatīvs ir pilnībā saglabājis kolhozu un sovhozu laika darbnīcas ar visu materiālo bāzi: darbgaldi, metināšanas un citas iekārtas ir pilnīgā darba kārtībā. Ir pastāvīgs metinātājs un virpotājs, abi ar lielu darba pieredzi un atbildības sajūtu. Šo bāzi var izmantot ikviens zemnieks, kuram ir vajadzība saremontēt, piemēram, savu traktoru. Te visus izjaukšanas darbus var paveikt zem jumta, turklāt viss nepieciešamais pie rokas. Gadās, ka arī kooperatīva tehnika jāremontē. Runa ir par veco, padomju tehniku.

V. Stivriņš: “Ar jauno rietumvalstu tehniku nav problēmu, pirmo traktoru “Valtra” ekspluatējam jau piekto gadu un nezinām bēdu. Viennozīmīgi tas sevi attaisnojis. Ja lauksaimnieks var atļauties un viņam ir pietiekami lieli ražošanas apjomi, nav ko baidīties no cenas — jāpērk laba tehnika. Kadrus darbam ar to neesam speciāli gatavojuši. Vienkārši to uzticējām apzinīgākajiem, apķērīgākajiem un izglītotajiem. Bet pamatu pamats bija šo strādnieku apzinīga attieksme pret darbu.”

Patiesi, dzīvē nereti gadās tā, ka otram gan izglītība labāka, gan visādas citas priekšrocības, bet cilvēks netiek galā, jo nav ķēriena un apzinīgas attieksmes.

K/s “Izvalta” priekšsēdētājs pozitīvi vērtē Latvijas dalību Eiropas Savienībā, jo tas deva nopietnu grūdienu kooperatīva izaugsmei un attīstībai. Ja savulaik notikušā referenduma iznākums būtu pretējs, tad kooperatīvs noteikti nevarētu atļauties šādu efektīvu tehniku. Tiesa, nevar arī sacīt, ka pirms tam bijis pavisam bēdīgi: līdz 1995. gadam k/s “Izvalta” sekmīgi startēja visādos konkursos, par vecajiem nopelniem liecina daudzi diplomi, kas rotā kantora telpas. Pirms vēl Latvija paspēja kļūt par ES dalībvalsti, kooperatīvs spēja nopirkt trīs jaunus MTZ traktorus, šādu, tādu uzkabes inventāru, bet tā tehnika nav tomēr salīdzināma ar šo, kas iegādāta, pateicoties ES fondu atbalstam.

Juris ROGA