Kas ir kas?

Protams, ne visi, bet vairākums gan. Var aizbraukt uz jebkuru pasaules valsti, var uzsākt savu biznesu, nopirkt rūpnīcas un zemi. Tas nav vienkārši un ir saistīts ar risku. Vieglāk ir kaut kur iekārtoties darbā un sūdzēties, ka tur maz maksā un daudz jāstrādā. Vai arī sūdzēties, ka nav darba, ka cenas ir ļoti augstas, bet dzīve nav paciešama. Jā, grūtību daudz, taisnības nekad nav bijis un nebūs, bet dabas likumus neviens nav atcēlis: izdzīvo stiprākie. Cilvēku sabiedrība atšķirībā no zvēriem rūpējas par vājiem, veciem un slimiem. Mums šķiet, ka šīs rūpes ir nepietiekamas. Iespējams, citās valstīs gan medicīna, gan sociālā aprūpe atrodas augstākā līmenī. Katrs grib dzīvot labāk nekā viņš dzīvo tagad, taču visi dzīvo tā, kā var un kā sanāk. Kādam veicas līdz zināmam laikam. Viens dzīvo ar viltību, otrs — ar nekaunību, trešais — ar smagu darbu. Nevar teikt, ka katrs saņem to, ko viņš ir pelnījis. Bet tā nekad nav bijis un nebūs. Ar to nākas samierināties. Toties katrs var cīnīties par labāku dzīvi, ja vēl ir spēki un ticība savām iespējām. Dažādu cilvēku spējas nav vienādas. Ne katram ir lemts attīstīt tās līdz visapdāvinātāko un visuzņēmīgāko līmenim. Arī ar to nākas samierināties. Katrs nekad nedzīvos tā, kā viņš grib. Par maz ir prast panākt to, ko gribas. Vēl jāiemācās gribēt ne vairāk, cik tu spēj. Taču dzīvē reizēm gadās daudz sarežģītāk. Kaut gan pastāv arī citi viedokļi.

Ēriks ŠATERS