Sava iespēja

Var teikt, ka cilvēka piedzimšana ir viņa iespēja. Lai kaut ko panāktu dzīvē, sākumā ir jāpiedzimst. Lūk, vecāki arī dod bērniem šādu iespēju. Kamēr bērns ir pavisam mazs, viņa nākotne šķiet neierobežota.

Ja viņš ir vesels un normāli attīstās, viņam paveras gandrīz neierobežotas iespējas. Skolas gados bērna intereses un spējas izpaužas jau noteiktāk. Daži nosprauž savu tieksmju mērķi. Taču lielākā daļa absolventu aizvien nevar galīgi noskaidrot, kādu tieši darbības sfēru viņiem izvēlēties. Katrs saprot, ka viegli ir kļūdīties. Var zaudēt gadus un izšķiest naudu specialitātes apgūšanai, kas ir maz pieprasīta vai arī darbs nav pa prātam. Bet var vienkārši nobīties no grūtībām, pilnībā nenovērtēt savas spējas un palaist garām izredzes realizēt sapni, bet vēlāk nožēlot, ka nemaz nemēģināji iestāties tur, kur gribēji, bet izvēlējies “zīli rokā”. Laimīga iespēja var rasties dzīvē pat tad, kad jau tu neko negaidi. Palaidīsi garām un cauri. Citas var arī nebūt. Taču gadās arī tā, ka tu domā: “Lūk, mana iespēja”, bet vēlāk izrādās, ka tā nav īstā, vai arī šī iespēja nav tava. Te svarīgi ir pareizi sajust.

Tuvojas 2008. gads. Daudziem tas var kļūt par lielu pārmaiņu gadu. Acīmredzot ne visiem šīs pārmaiņas būs labas, taču iespēja var rasties daudziem. Veiksme tagad pavada aktīvus, enerģiskus, azartiskus, kā arī aprēķina, praktiskus, piesardzīgus cilvēkus. Risinot lietišķus jautājumus, negaidiet no citiem līdzjūtību un gatavību jums palīdzēt. Arī viņiem ir pietiekami problēmu un nepatikšanu. Esiet gatavi arī tam, ka jūs var piemānīt, jums var sarunāt rupjības, aizsūtīt uz citu iestādi. Centieties būt gudrāks, nosvērtāks pat viltīgāks par tiem, ar kuriem jums nākas risināt jautājumus. Tad jūsu izredzes daudzkārt palielināsies.

Ēriks ŠATERS