Jauniešu banka ezera krastā

Relaksacija13. un 14. augustā, Rāzna ezera krastā, atpūtas kompleksā “Ezerkrasti”, Latgales jauniešu organizāciju pārstāvji pulcējās uz semināru, kura nosaukums bija “Latgales jauniešu ideju banka”. Ap pussimta jauniešu no Krāslavas, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes un Balvu rajona pulcējās kopā, lai ģenerētu jaunas idejas, mācītos, dalītos pieredzē un... vienkārši atpūstos.

Projekta vadītāja, bet apvienošanas kārtībā kluba “Krasts” vadītāja, Krāslavas rajona jauniešu lietu koordinētāja, psiholoģe ar diviem diplomiem un... visu jauniešu organizāciju māmiņa mūsu reģionā Irina Japiņa izplānoja darbu tā, lai foruma dalībnieki (tieši tā es nosauktu šo pasākumu, jo tāds tas bija pēc savas būtības) varētu aktīvi piedalīties visās semināra norisēs un neaizmirstu par atpūtu.

Pirmā semināra diena bija ļoti piesātināta. Piekrītiet paši, vajadzēja iepazīties, noskaidrot darba kārtību, precizēt visas neskaidrības, izmitināties, bet te jau gaidīja interaktīvās spēles, simulācijas spēle, apspriešana, daudzu anketu aizpildīšana, savas organizācijas prezentēšana, informācijas bukletu apmaiņa... Nepaspēja ne atskatīties, nopeldēties, kad jau sākās diskotēka un pienāca gulētiešanas laiks...

Tagad pastāstīšu nedaudz sīkāk. Ārpus jebkādām šaubām par pirmās dienas “naglu” kļuva “simulācija”. Spēle solīja būt tik interesanta, ka es pats nolēmu piedalīties tajā. Tātad... Visi semināra dalībnieki tika sadalīti sešās grupās. Es nokļuvu... pilsētas domes grupā! Pilsēta ar nosaukumu “Izaugsme”. Mūsu grupa saņēma mapi ar uzdevumu. Spēles gaitā mums bija jāsadala “domes portfeļi”, jāizstrādā jauniešu koordinācijas centra nolikums mūsu pilsētā, jāatrod šim centram pastāvīgs finansējums. Starta informācijas veidā mums piedāvāja visu vēlmju un sapņu piepildījuma ministrijas adresi. Viena no grupām “strādāja par pastu”, kas arī nodrošināja sakarus starp dažādām grupām.

Ar portfeļiem mēs tikām skaidrībā ātri un bez starpgadījumiem. Problēmu nebija arī ar nolikumu. Kas sakāms par finansējumu, tad mēs nolēmām vērsties “ministrijā”. Sākās sarakste. Kā tik te nebija! Gan nepareizi uzrakstīto vēstuļu nosūtīšana atpakaļ, gan konkrēto pieprasījumu vietā apsveikumi ģeniālo ideju dieva svētkos, gan striktas vēstules, kuras atsūtījusi jauniešu grupa, kas grib aktīvi iesaistīties dzīvē... Vēlāk mēs uzzinājām citu spēles dalībnieku “adreses”. Izrādījās, ka tas ir senioru elites klubs un dažādu izmēru kartona kārbu izgatavošanas fabrika. Tad sekoja mēģinājumi saņemt finansējumu no “senioriem” un “fabrikas”. Uzaicināja “jaunatni” uz tikšanos “domē”, aprunājās, solīja viens otram palīdzēt. Vēstules tika rakstītas nepārtraukti un saņemtas atbildes. Beigās varēja nosūtīt jauniešu grupai “čeku” 450 latu apmērā, kas tika saņemts no “senioriem”. Četras spēles stundas aizritēja pilnīgi nemanot. Visi sapulcējās uz apspriedi. Te sākās visinteresantākais! Visvairāk tika “ministrijai”. Gan nesavlaicīgi, gan nepareizas adreses, gan arī visādas citas neizdarības... viss kā dzīvē. Noskaidrojās interesan- tas lietas. Izrādās, ka “jaunatne” saņēma ne tikai “domes”, bet arī “senioru” atbalstu! Pensionāri paspēja izsludināt projektu konkursu, “fabrika” sarīkoja reklāmas akciju par svarīgu ekoloģisko problēmu — sie- nāžu aizsardzību! Apspriede noritēja vētraini. Visi sen paspēja aizmirst, ka tā ir tikai spēle. Virmoja visīstākās kaislības. Iznākums bija acīmredzams. Visi dalībnieki tagad pēc savas personīgās pieredzes zina, ar ko jāsāk partneru meklējumi, no kādām kļūdām saskarsmē ar oficiālām instancēm jāizvairās, kā jāraksta projekti, nolikumi, kā jāvada biznesa sarakste utt. Tas viss aizraujošas spēles formā.

Paēduši vakariņas, ātri nopeldējušies, semināra dalībnieki sāka gatavoties savas organizācijas prezentēšanai. Iepazīstinājuši visus klātesošos ar saviem klubiem, grupām, padomēm utt., jaunieši apmainījās ar informācijas bukletiem, tālruņa numuriem... Dažas stundas pirms gulētiešanas viņi veltīja atpūtai, dejām... Viņus gaidīja otrā diena...

No paša rīta pabrokastojuši semināra dalībnieki devās uz tikšanos ar psihologu. Irina Japiņa vadīja nelielu nodarbību, atklājot cilvēku saskarsmes un komunikācijas pamatus. Tad interesentiem tika organizēta neliela psiholoģiskā meditācija. Pēc tam ikviens varēja personīgi aprunāties ar Irinu Japiņu. Gribētāju netrūka. Pārējiem bija iespēja baudīt vasaru, kas augustā centās atgūt nokavēto.

Pusdienas izrādījās īsti laikā, jauniešus gaidīja atbildīgs darbs. Sadalījušies grupās, viņi ģenerēja visdažādākās idejas savai “bankai”, pārējā starpā se- mināra dalībnieki strādāja pie plakāta skices par tematu “Vislieliskākā Latgales jaunatne”. Ideju un plakātu prezentācijas laikā visu laiku skanēja klātesošo vētraini aplausi. Bija neizsīkstoša fantāzija, lieliskas spējas. Pienāca arī pēdējo vakariņu laiks. Mantu sakravāšana neaizņēma daudz laika. Fotografēšanās uz atvadām un... viss.

Liels paldies tiem, kuri raksta šādus projektus, atbalsta tos, kuri piedalās analoģiskos projektos! Paldies atpūtas bāzei par viesmīlību.

Laiks aizritēja lietderīgi. Zināšanas un prasmes, kas tika iegūtas divās dienās, palīdzēs patstāvīgās gaitās lielajā dzīvē, ko viņi noteikti padarīs labāku un skaistāku...

Kas sakāms par Irinu Japiņu, tad projekta dalībnieki otrās dienas nogalē viņai sarīkoja ovācijas un aplaudēja stāvot. Komentāri, kā saka, lieki. Bravo!

Andrejs JAKUBOVSKIS