Kas var padarīt pensionāru laimīgu?

Viktors Kamenskis (Daugavpils): “Pārliecība. Tāds kā vaļasprieks. It īpaši mūzika. Tas, protams, ir liels darbs, taču tas sagādā gandarījumu. Es, piemēram, esmu bijušais treneris. Līdz šim neesmu sarāvis saites ar sportu, esmu futbola un hokeja līdzjutējs.”

Adele Geida (Ogre): “Es, piemēram, kļūtu laimīgāka, ja man būtu mazliet vairāk naudas. Tas ir ļoti vienkāršs jautājums. Protams, es nevaru sūdzēties. Manas vecumdienas ir pietiekami nodrošinātas. Man ir divas meitas, un viņas palīdz man. Arī pensija tā nekas... Taču varētu būt lielāka."

Anna Dombrovska (Gulbene): “Protams, tāds salidojums kā šodien! Starp citu, mēs ļoti bieži uzstājamies un izbraucam ar koncertiem. Gan vasarā, gan ziemā. Lūk, atbraucām pie jums. Cik tad tālu no šejienes līdz Gulbenei!”

Jana Juzepoviča (Daugavpils):“Viņa līdzdalība sabiedriskajā dzīvē, jaunrade. Mūsu kolektīvā ir galvenokārt skolotāji. Viņi vienmēr bija aktīvi. Arī tagad mēs organizējam dažādus pulciņus, radošus vakarus, apmeklējam baseinu. Četrdesmit gadus nostrādāju par mūzikas skolotāju. Tagad vadu ansambli, un daru to ar prieku.”

Jānis Petrovs (Viļāni): “Vispirms jau viņa dzīves pieredze. Ja viņam ir darbs un tas viņu apmierina, ja viņš pietiekami pelna, lai dzīvotu normāli un ja viņš var piedalīties tādos skaistos svētkos kā šodien, tad, uzskatu, pensionāru var nosaukt par laimīgu. Arī veselība svarīga.”