Latgales senioru festivāls

Turklāt arī svētki bija piemēroti. Tieši šajā dienā mūsu pilsētā notika VI Latgales novada senioru festivāls. Pie vārda “seniori” mēs jau paspējām pierast. Runājot par mūsu senioriem, par viņu darbiem, pastāvīgajām kolektīvu uzstāšanās reizēm, vieskoncertiem utt., vārds “pen- sionāri” iestrēgst kaut kur kaklā un šķiet pavisam nevietā. Daudzi jauni cilvēki var apskaust mūsu sabiedrības visaktīvākās daļas enerģiju, optimismu un radošo dzirksti. Tātad...

Uz salidojumu no visām Latvijas malām (bet ģeogrāfija bija pa īstam plaša: Ogre, Gulbene, Poddembice (Polija) un visa Latgale, pulcējās senioru kolektīvi. Pavisam apmēram četrdesmit! Ja saskaitītu visus dalībniekus, sanāktu turpat tūkstotis! Pēc reģistrācijas kolektīvi uzstājās pilsētas laukumos, it kā iesildot mūsu publiku pirms lielā vakara pasākuma.

Viesu skaitā bija oficiāla delegācija no Polijas, bet precīzāk — no Lodzas vojevodistes Poddembicas rajona. Delegācijas vadītājs, Poddembicas rajona vecākais Pjotrs Poļaks piekrita uz nelielu sarunu ar mums. Pans Poļaks paziņoja, ka visai poļu delegācijai ir laime šajā skaistajā dienā atrasties Krāslavā, dalīt mūsu prieku tik nopietna pasākuma sakarā. Paužot nožēlu par to, ka Polijā šādi senioru svētki netiek rīkoti, pans Poļaks paziņoja, ka nākotnē Polijā un konkrēti Poddembicā tie notiks obligāti.

Svētku rosība pieņēmās spēkā, lai gan skatītāju pārāk daudz nebija. Valdīja īpaša gaidīšanas gaisotne... Visi gaidīja ierodamies Valsts prezidentu. Viņš ilgi nelika sevi gaidīt un helikopters piezemējās pilsētas stadionā.

Piedalījies vairākos tādai vizītei parastos pasākumos, Valdis Zatlers parādījās pilsētas estrādē pirms paša festivāla galakoncerta sākuma. Ar prezidentu klātesošos iepazīstināja Krāslavas mērs Mečislavs Lukša. Īsā uzrunā prezidents paslavēja Latgali par kārtību, līksmību un optimismu, novēlēja dalībniekiem jautru vakaru, možumu un aktivitāti — īpašības, kas tik nepieciešamas valsts veselībai un pārliecinošai nākotnei.

Pēc oficiāliem ievadvārdiem sākās koncerts. To sāka saimnieki. Krāslavas kolektīvi nodrošināja pasākumam labu toni un tempu. Augstajiem viesiem iepatikās “Krāslavas vizītkarte”, kuras laikā mūsu pilsētas kultūras biedrību kolektīvi dziedāja tautas dziesmas latviešu, poļu, baltkrievu, krievu un ivrita valodā, spilgti ilustrējot piecu airu laivas nozīmi pilsētas ģerbonī.

Jāsaka, ka Latvijas prezidenta blīvais grafiks neļāva viņam noskatīties visu programmu, un jau pēc dažiem koncerta numuriem viesis sarosījās doties atceļā. Ātri atvadījies no visiem klātesošajiem, Valdis Zatlers iekāpa limuzīnā un pēc dažām minūtēm visi jau sadzirdēja lidojoša helikoptera troksni. Vizīte beidzās, bet festivāls turpinājās. Kolektīvi nomainīja cits citu, dodot svētkiem kaut ko savu, īpašu. Starp goda viesiem bija trīs Saeimas deputāti: Sarmīte Ķikuste, Gunārs Upenieks, Pēteris Tabūns. Latvijas pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze savā apsveikuma runā izteica pateicību pašvaldībām, kuras sniedza palīdzību pensionāru kolektīviem — festivāla dalībniekiem, sirsnīgi pateicās latgaliešiem par aktivitāti. Īpašu pateicību izpelnījās Latgales pensionāru biedrības priekšsēdētāja Zofija Zujeva un mūsu Edmunds Gekišs par neizsīkstošu enerģiju senioru radošā darba organizēšanā. Aina Verze novēlēja visiem labu veselību un cilvēkmīlestību.

Uz svētkiem bija ieradies arī Starptautiskās senioru apvienības (IAG) prezidents Egberts Wingenfelds (apakšējā attēlā kreisajā pusē kopā ar tulku). Visu federācijas biedru vārdā ārzemju viesis pateicās festivāla (to viņš nosauca par grandioziem svētkiem) organizētājiem un sponsoriem. No visas sirds nopriecājās par to faktu, ka te pulcējās dažādu tautību cilvēki. Pateica vairākus smalkus komplimentus dāmām, pa- sūrojās par to, ka vīrieši festivālā bija visai pieticīgā skaitā. Nobeigumā augstais viesis uzaicināja visus festivāla dalībniekus kopā ar skatītājiem 29. septembrī uz ikgadējiem senioru svētkiem, kas tiek atzīmēti Eiropā. Svētki turpinājās. Dziesmas nomainīja dejas, dejas — dziesmas. Skatītāju un aplausu netrūka. Koncerta vadītāji Jāzeps Dobkevičs un Inga Kavinska atrada katram kolektīvam savus īpašos vārdus, centās, dejoja, līksmoja, bārstīja jokus...

Blakus estrādei slējās tirgus teltis. Protams, sortiments tajās ne visai atbilda mūsu senioru iespējām. Piekrītiet, plovs afrikāņu gaumē nav iemīļotākais latgaliešu ēdiens. Tāpēc priekšroka tika dota vietējiem šašlikiem. Karstais laiks nenoskaņoja uz alkoholisko dzērienu baudīšanu, bet bezalkoholiskie dzērieni gan tika izpirkti ātri. Pati svētku gaisotne bija apbrīnojami gaiša un jautra. Seniori it kā kļuva par gadiem divdesmit jaunāki un līksmoja no visas sirds. Vieni iepazinās, citi vienojās par radošu tikša- nos, vēl citi aizrautīgi dejoja. Līksmot tā, kā to prot vecākās paaudzes cilvēki, pašlaik prot tikai nedaudzi. Daudzi mazbērni savas vecmāmiņas un vectētiņus ieraudzīja pavisam citā gaismā. Kur pazuda visas slimības un kaites, visas problēmas un nepatikšanas? Tā bija visīstākā balle. Kavalieri bija galanti, dāmas — apburoši jaukas.

Cik grūti ir mūsu senioriem būt bezrūpīgiem un līksmiem. Visu savu mūžu taču viņi nodzīvoja, pārvarot grūtības. Acīmredzot norūdījās, un tagad viņiem viss ir pa spēkam. Paldies visiem tiem, kuri palīdzēja svētku rīkošanā, kuri dāvāja šo laimīgo dienu visiem jebkuras nācijas zelta fonda veidotājiem — mūsu senioriem!

Ar prieku nosaucu sponsorus. Tie ir Krāslavas rajona padome, Kultūrkapitāla fonds, Latgales reģionālās attīstības aģentūra. Un vēl... Es gribu noteikti pateikt par viņu... Mēs viņu labi pazīstam. Par Edmundu Gekišu. Par viņa nopelniem un apbalvojumiem ir pateikts daudz, es neatkārtošos. Gribu pateikt viņam sirsnīgu paldies. Par viņa darbiem, viņa idejām, par optimismu un par to, ko viņš dara mūsu visu, ne tikai senioru labā.

Andrejs JAKUBOVSKIS