Radoši cilvēki vienmēr ir jauni

Ja mūsu Latvija, kas kļuvusi par Eiropas Savienības daļu, nesteidzas ar normālas dzīves radīšanu, tad vainīgi esam tikai mēs paši. Šis pārmetums nekādi neattiecas uz Krāslavas novada pensionāru biedrību, kas reģistrēta 2005. gada decembrī, bet faktiski darbs ar cienījamā vecuma cilvēkiem tiek veikts nu jau desmit gadus. Pilnīgi loģiski, ka šo organizāciju pašlaik vada Edmunds Gekišs, enerģisks, darbīgs un mērķtiecīgs cilvēks.

Pārbūves rītausmā, kad saļodzījās nesatricināmās padomju impērijas pamati, bezpartejiskais Edmunds Gekišs pārsteidza mūs ar sabiedrisko entuziasmu, kad Krāslavā, vienā no pirmajām Latvijas pilsētām, ar viņa pūlēm darbu atjaunoja latviešu biedrība, tapa poļu, krievu, ebreju, ukraiņu, baltkrievu biedrība. Tas bija tālajā 1988. gadā, kad latviešu biedrības koris drosmīgi nodziedāja himnu “Dievs, svētī Latviju”. Toreiz tā bija vīrišķība un, dziesmas iedvesmojošiem vārdiem skanot latviešu biedrības kora izpildījumā, Dagdā, Krāslavā un ciematos uzvijās sarkanbaltsarkanie karogi. Galvenais mērķis bija sasniegts — Latvijas Republika ieguva neatkarību. Pilsoņu brīvība kļuva par svarīgāko Atmodas iekarojumu, bet Edmunda Gekiša apbalvošanu ar Triju zvaigžņu ordeni rajona iedzīvotāji uztvēra kā likumsakarību. Bez vismazākā pārspīlējuma varu apgalvot, ka kultūras veterāna vadītā sabiedriskā organizācija ir visaktīvākā mūsu rajonā. Mums jāpateicas latviešu biedrībai par to, ka visbeidzot tika uzsākta dziesmu svētku estrādes celtniecība un pēc diviem gadu desmitiem Krāslavā tiek rīkots pirmais reģionālā mēroga pasākums: VI Latgales senioru festivāls. Sagaidot dziesmu un deju svētkus, laikraksts “Ezerzeme” palūdza Edmundu Gekišu pastāstīt par Krāslavas novada biedrības darbiem un plāniem. Īsi publicējam viņa stāstījumu.

“Saskaņā ar statūtiem mēs noteicām prioritārus darbības virzienus, no kuriem galvenais ir pensionāru sociālā aizsardzība. Šī sarežģītā uzdevuma risināšana, it sevišķi straujās inflācijas apstākļos, nav iespējama bez ciešas sadarbības ar Saeimas deputātiem un vietējo pašvaldību. Mums izdodas uzturēt lietišķus sakarus ar tādiem augstākā varas orgāna pārstāvjiem kā Gunārs Upenieks, Anta Rugāte, Sarmīte Ķikuste un Pēteris Tabūns. Lai risinātu vietējā mēroga uzdevumus, biedrības valde izveidoja trīs komisijas: sociālo, kultūras jautājumu un patērētāju tiesību aizsardzības. Visos trijos virzienos mēs veicam plānveidīgu un rezultatīvu darbu. Patlaban beidzam risināt svarīgāko uzdevumu: noskaidrojam vientuļos pensionārus, kuriem nepieciešama palīdzība. Šim nolūkam tika veiktas aptaujas rakstiskā un mutiskā formā.

Lai pastāvīgi uzturētu sakarus ar iedzīvotājiem, mēs iecerējām pensionāru tikšanos ar domes, pilsētas un rajona iestāžu atbildīgajiem darbiniekiem gan Krāslavas kultūras namā, gan arī mikrorajonos. Piemēram, pagājušajā gadā vien novada teritorijā notikušas sešas šādas sapulces, bet par visu pasā-kumu rotu kļuva koncerti. Programmas “nagla” bija un būs tā saucamā “Krāslavas vizītkarte”. Radošā iecere tapa ar pilsētas ģerboņa, kurā attēlota laiva ar pieciem airiem, būtības realizēšanu dziesmās. Airētāji ir kultūras biedrību pašdarbnieki: latviešu ansamblis “Retro”, poļu “Strumeņ”, krievu “Ivuška”, baltkrievu “Kutok”, čigānu “Dželem”. Oriģinālajā programmā skan arī ebreju dziesma. Piedalās nesen izveidotā Eiropas deju kopa “Mežrozīte”. Tikai ar dažādu tautību pārstāvju sadraudzību ir iespējama Krāslavas, vienas no krāšņākajām Latvijas pilsētām, atdzimšana un tālākais uzplaukums. Ar gandarījumu konstatēju, ka šie procesi sākušies pēdējos gados un cienījamā vecuma cilvēku loma tajos ir acīmredzama. Tieši pensionāri mūsu valstī taču tiek uzskatīti par visaktīvākajiem vēlētājiem.

Sabiedrības humānisma un civilizācijas pakāpi nosaka pēc valsts attieksmes pret veciem cilvēkiem un invalīdiem. Sociālā rakstura problēmas, kas pagaidām netiek risinātas valsts līmenī, var atrisināt uz vietām, jo mūsu pretrunīgajā dzīvē cilvēku uzmanība un līdzcietība ir ievērojami svarīgāka par naudu. Lūk, kāpēc mēs turpinām apsveikt jubilārus veterānus, kuri sasnieguši cienījamu vecumu no 70 līdz 100 gadiem. Katrs taču ir nodzīvojis bagātu mūžu, bet sabiedrības uzmanība nekad nevar būt lieka.

Mūsu organizācijā arī dzima lieliska ideja rīkot bijušo pilsētas uzņēmumu un iestāžu kalpotāju un strādnieku tikšanās. Šādas neaizmirstamas tikšanās jau pulcināja šūšanas fabrikas, izglītības un veselības aizsardzības sistēmas, IeM, komunālo dienestu un bijušās patērētāju kooperācijas, sadzīves pakalpojumu kombināta darba veterānus. Pensionāru tālākajos plānos ir jauns analoģisku pasākumu cikls, ko iesaka paši novada iedzīvotāji.

Veltot īpašu uzmanību pensionāru informētībai, mēs pastāvīgi aicinām uz tikšanos novada domes deputātus, sociālā dienesta, medicīnas, sociālās apdrošināšanas aģentūras, komunālo dienestu pārstāvjus. Lai saņemtu izsmeļošas atbildes uz visaktuālākajiem dzīves jautājumiem, mēs plaši izmantojam vietējo masu informācijas līdzekļu iespējas. Visciešākā sadarbība mums izveidojusies ar laikrakstu “Ezerzeme”, ar biļetenu “Krāslavas vēstis”.

Viskuplākās sabiedriskās organizācijas vadīšana — tās ir pastāvīgas mācības. Tādēļ mūsu valde allaž atrodas ceļā. Lai apgūtu pieredzi un nodibinātu partnerattiecības, mēs izbraucām uz Preiļiem un Valmieru, Līvāniem un Balviem, Talsiem un Madonu, Ludzu un Cēsīm. Šogad mēs plānojam apmeklēt vēl Tukumu un Bausku. Mūsu atmiņā saglabājušies spilgti iespaidi no plaukstošās Ventspils apmeklējuma, lai gan šī ekskursija notika pirms gada.

Veltot īpašu uzmanību kultūras sakariem, mēs turpinām uzņemt radošos kolektīvus pašu mājās un izbraucam ar vieskoncertiem. Ne mazāk kā četras reizes gadā mēs rīkojam ļoti populārās senioru balles, kurās vienmēr uzstājas viesi. Piemēram, visatsaucīgākajai auditorijai savu mākslu demonstrēja Valmieras koris “Baltie bērzi”, Eiropas deju kopa “Rūžeņa” no Līvāniem, savas dziesmas mums dāvāja Preiļu, Naujenes koristi un Dagdas dziedātāji. Mēs savukārt sekmīgi uzstājāmies ikgadējā senioru festivālā Ludzā un Daugavpilī. “Krāslavas vizītkarte” jau saņēma oficiālu ielūgumu uz Jūrmalu, kur augustā notiks Starptautiskais senioru festivāls. Krāslavas cienījamā vecuma cilvēku radošos kolektīvus sirsnīgi uzņem pilsētu un lauku skatītāji, bet maijā mēs sniedzām koncertu LR Pensionāru federācijas domei un pansionātā “Ropaži”. Plānu (radošu un izziņas) ir ļoti daudz, pašlaik mēs gatavojamies doties ekskursijā uz Rundāles pili. Par to, ka mūsu ieceres tiek īstenotas dzīvē, sirsnīgi pateicos novada domei un sponsoriem, kuri ienes gaismas stariņu mūsu pensionāru pieticīgajā dzīvē. Novēlu visiem VI senioru festivāla “Latgale, zilo ezeru zeme” dalībniekiem saulainu laiku, teicamu noskaņojumu, skanīgas dziesmas un aizraujošas dejas! Jaunrade ir mūžīgas jaunības avots!”

Aleksejs GONČAROVS