Tīrumā ganās zirgi...

Ingas vecāki šo māju nopirka pirms apmēram 35 gadiem, gluži kā paredzēdami nākamās pārmaiņas. Daudziem cilvēkiem ciematos, kur valda šaurība, pašlaik trūkst piemājas zemes, bet te tās ir, cik uziet. Interese par zirgiem Ingai radās kopš bērnības, kad retumis izdevās izjāt ar kolhoza kleperi. Kādreiz pat sapņoja kļūt par zootehniķi, tikai dzīve izrīkojās pavisam citādi: lauku meitene pēc Krāslavas krievu skolas beigšanas izvēlējas sakaru darbinieku skolu. Ar laiku noskaidrojās, ka, strādājot pastā, dzīvot var tīri labi.

Ingas dzīvesbiedrs Aleksandrs ir vīrs ar zelta rokām. Viņa pūliņiem viensēta starp trim ceļiem tagad izskatās sakopta. Pats viņš bieži strādā izbrauku-mā — atrast izdevīgu darbu Latgalē grūti. Daudzi tagad tā dara. Kad Aleksandrs pārdeva dzīvokli Aizkrauklē, vai nu pa jokam, vai arī nopietni pajautāja Ingai: “Ko tu vēlies?” Viņa gluži tāpat atbildēja: “Nopērc labu zirgu!” Ar to arī viss sākās. Aleksandrs ilgi meklēja, taču galu galā Zilupes šķirnes zirgu audzētavā noskatīja Altu, trīs gadus vecu Anglijas šķirnes ērzeli. Iejāt pašiem neizdevās, tāpēc viņi vērsās pie pieredzējušās Rasmas no Pārdaugavas. Brašā jātniece kopā ar meitu Santu vairākkārt apmeklēja “Rietumus”, un Alts visbeidzot šķīrās no saviem jaunekļa niķiem un samierinājās ar likteni būt paklausīgam zem segliem.

Skaidra lieta: Inga izsludināja monopoltiesības uz lielisko zirgu, un Aleksandram nekas cits nepalika, kā meklēt saimniecībai vēl vienu. Ielika sludinājumu laikrakstā “Ezerzeme”, un Piedrujā atradās tas, kas vajadzīgs: gaišas krāsas dābolaina ķēve Zorjka. Tiesa, dienā, kad es apciemoju viensētu, Zorjka bija sasirgusi un nokārtu galvu stāvēja zem nojumes. Rasma solījās Ingai palīdzēt arī šajā situācijā... Zirgu audzēšana ir sarežģīta zinātne, tāpēc Inga un Aleksandrs pievērsās teorijai. Iegādājās nepieciešamo literatūru, izrakstīja krievu žurnālu “Konnij mir” un vienprātīgi nolēma: kur ir pāris zirgu, tur vajadzīgs trešais. Gada sākumā jau ielika sludinājumu Daugavpils reklāmas pielikumā un sev par pārsteigumu atrada piemērotus zirgus gandrīz pašā lielpilsētas centrā. Lauku pircējiem pat piedāvāja zirgu pāri, taču viņi izraudzījās dzīvo preci skaistāku un dārgāku un nenožēloja: četrgadīgais Grants izrādījās bez vismazākajiem trūkumiem.

Tālāk pārdomājot tūrisma un izjāžu perspektīvu, Inga un Aleksandrs nolēma iegādāties ceturto zirgu. Ar Interneta palīdzību viņi atrada Igaunijas tīrasiņu auļotāju un, ieraudzījuši piecgadīgo Gremiju vienojās ar īpašniekiem par pirkšanu. Zema auguma ķēve nebūt nesamulsināja jaunos saimniekus. Taču vecie saimnieki pēkšņi piezvanīja no Daugavpils un paziņoja: “puika” Vincs pēc šķiršanās ar Gremiju esot nonācis depresijā. Neko darīt, Inga un Aleksandrs saprata: tas ir liktenis. Tad viņi nolēma: piecu zirgu ganāmpulka pilnīgi pietiek. Iegādājās piecus seglus un sāka piedāvāt savus paklausīgos zirgus tūristu izjādēm. Stundu ilgo maršrutu izmēģināja gan rīdzinieki, gan vācieši. Gan vieniem, gan otriem iepatikās zirgi un daba. Atpūtas bāzes “Dridži” tuvums nāk tikai par labu saimniecībai, kur izvēlēta zirgu tūrisma specializācija. Tā kā Inga strādā par pastnieci, bet arī Aleksandrs pastāvīgi atrodas izbraukumā, tad saimniecība “Rietumi” piedāvā izjādes vai nu pievakares stundās, vai arī svētdienās.

Tiesa, Ingai un Aleksandram ir mantinieki. Taču arī dēls Artūrs dodas peļņā kopā ar tēvu, bet Inta un Jevgēnija vēl ir skolnieces. Bijušajām septītās klases audzēknēm neuztic tūristu pavadīšanu, taču viss vēl priekšā. Audžumeita Jevgēnija sen kļuvusi par savējo šajā draudzīgajā ģimenē, un jau ir skaidrs, ka arī māsām patīk zirgi. Izjādes ar tiem sagādā īstu baudu.

Todien man izdevās iepazīties arī ar Ingas māmiņu Raisu. Labestīgā krievu sieviete, kura kādreiz saistīja savu dzīvi ar latvieti, pacienāja mani ar svaigi ceptiem pīrādziņiem. Diemžēl viņas dzīvesbiedrs aizgājis mūžībā, un tagad galvenais prieks viņai ir mazbērni. Arī zirgi, pret kuriem vecā sieviete nav vienaldzīga.

Fotografēšanas laikā ap mums visu laiku grozījās kucīte Lesija. To acīmredzot pameta saimnieki un suns pieklīda pastniecei. Tagad tas jau ir “pierakstījies” mājā, kur īpaši mīl dzīvniekus.

Mūžīgi aizņemtajiem vīriem tagad kļuvis vairāk celtniecības rūpju arī savā saimniecībā: ziemai kūtī jāsagatavo divas zirgu stāvvietas. Arī par lopbarību jāparūpējas, saimniecībā ir vēl divi ragulopi. Zālāji izauguši labi, tātad siena būs gana.

Aleksejs GONČAROVS