Ar 2. jūniju stājušies spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi par latviešu valodas prasmes, Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi pilsonības pretendentiem.
Jaunie noteikumi paredz dažas izmaiņas pārbaužu kārtošanā atsevišķām personu grupām, kā arī regulē atsevišķas norises pārbaužu kārtošanas procedūrā, kuras līdz šim tiesību aktos netika atrunātas. Tāpat kā līdz šim, naturalizācijas pretendenti kārto latviešu valodas prasmes pārbaudi un Satversmes pamatnoteikumus, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi.
Kā pastāstīja Naturalizācijas pārvaldes Daugavpils reģionālās nodaļas vadītāja vietnieks Ilmārs Rutkovskis, būtiskākās izmaiņas attiecas uz divām pilsonības pretendentu grupām — skolēniem un invalīdiem.
Ja pilsonības pretendents, iegūstot pamatizglītību, ir nokārtojis centralizēto latviešu valodas vai latviešu valodas un literatūras eksāmenu un ieguvis A, B vai C līmeņa vērtējumu, viņš iesniedz attiecīgu dokumentu, lai viņam ieskaitītu valsts valodas pārbaudi. Ja centralizētais eksāmens kārtots līdz 2006. gada 15. augustam, tiek ieskaitīts arī D līmeņa novērtējums, pēc šī datuma vairs nē.
Prasības gados jaunajiem pilsonības pretendentiem ir pastiprinājušās, jo pieredze rāda, ka D līmeņa vērtējums centralizētā eksāmenā tomēr īsti neatbilst tām prasībām, kas izvirzītas likumā pilsonības pretendentiem attiecībā pret latviešu valodas prasmi un tāpēc tika veikti šie grozījumi, izslēdzot D līmeņa vērtējumu.
Grozījumi MK noteikumos regulē arī kārtību, kādā tiek izskatīts iesniegums par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni. Līdz 15 gadiem vecu bērnu pilsonības jautājumu uz iesnieguma pamata kārto viņu vecāki. Šajā gadījumā latviešu valodas prasmes pārbaude nav paredzēta. Savukārt 15 gadu vecumu sasniegušās personas — Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta dzimušie nepilsoņu un bezvalstnieku bērni — kārto latviešu valodas prasmes pārbaudi parastajā kārtībā vai arī iesniedz sertifikātu, kas apliecina centralizētajā latviešu valodas eksāmenā iegūto vērtējumu atbilstoši A, B vai C līmenim.
Izmaiņas, kas skar invalīdus, arī patiesībā balstītas uz praksi un pieredzi — cilvēkiem ar veselības trau-cējumiem noteikti ir grūtāk kārtot šīs pārbaudes. Viņiem arī iepriekš bija paredzētas dažādas atlaides, bet tagad tās ir vēl plašākas un konkrētākas. No valodas prasmes pārbaudes un zināšanu pārbaudes atbrīvo-jami 1. grupas invalīdi, 2. grupas invalīdi ar progresējošu psihisko saslimšanu, kā arī 2. un 3. grupas invalīdi ar abpusējo kurlumu vai kurlmēmumu. No zināšanu pārbaudes atbrīvojami 2. un 3. grupas redzes invalīdi.
Kā apgalvo I. Rutkovskis, jaunie noteikumi neizmainīs reģionālās iestādes darba ritmu, jo arī agrāk nodaļas speciālisti ir strādājuši ar cilvēkiem, kuriem likums paredz dažādus atvieglojumus naturalizācijas procesā.
Pierakstīja Juris ROGA
.jpg)
