Jaunumi — labi un slikti

Starp pirmajiem jaunumiem ir labs: mūsu miljonāru populācija sasniegusi apaļu skaitli — 800! Un slikts: piepildās aizejošās prezidentes pareģojums tā saucamajā “Ventspils lietā”: “Domāju, ka Saeimas deputāti būs ne tikai liecinieku statusā, bet arī, iespējams, daži no viņiem nokļūs apsūdzēto kategorijā.” Tā no augstās tribīnes atvadoties paziņoja Vaira Vīķe-Freiberga. Un kā pērkons skaidras dienas laikā: saskaņā ar LETA informācijas aģentūras ziņām liecības šajā lietā prokuratūras pārstāv-jiem sniedz tagadējie politiķi, tiesa, pagaidām liecinieku lomā. Acīmredzot agri vai vēlu “Lemberga stipendiātu” saraksts tiks nodots atklātībai, kas var izraisīt nopietnu politisku katastrofu.

Nākamā laba informācija: Saeimas desants ar gandrīz visu parlamenta frakciju pārstāvjiem nolaidās Rēzeknes provincē Rogovkā. Taču par spīti rožainām cerībām latgalieši ar ovācijām sveica tikai Loskutova kungu kā cīnītāju pret korupciju. Toties deputātiem nācās uzklausīt, piemēram, tādus pārmetumus: “Vai jums kauns ir?”, “Jūs novedāt tautu līdz kliņķim!”, “Kāpēc jūs domājat tikai par sevi?” Latgalieši jautāja, kāpēc vairākums pensionāru līdz šim saņem ubaga pensijas, tajā pašā laikā cenas aug trakā ātrumā.

Kārtējais labais jaunums: ar jauno gadu minimālā alga paaugstināsies līdz 160 latiem. Valdības iniciatīva iepriecināja ne visus. Pie manis vērsās uzreiz divi Krāslavas uzņēmēji: “Jaunajos ekonomiskajos apstākļos mazajam biznesam draud bankrots. Nelielu veikalu, kur strādā divi trīs cilvēki, darbs kļūst nerentabls. Ko lai mēs darām? Vai lai braucam peļņā?”

Skaidrs ir arī kas cits: minimālās algas paaugstinājums izraisīs cenu kāpumu precēm un pakalpojumiem, kas nekādi nesaistās ar valsts pasākumiem inflācijas apturēšanai.

Tas, kā saka, ir priekšvārds, bet tagad atgriezīsimies pie galvenās tēmas: īres maksas paaugstinājuma Krāslavā, kas pusotra gada laikā celsies vairāk nekā divas reizes. Karstais telefons, kā to piedāvāja laikraksts, neizdevās. Vispārējo apātiju var saprast: lielākā daļa cilvēku, kurus pazemo niecīgas algas un pensijas, zaudēja ticību veselajam saprātam. Ko var dot novēlotie protesti? Novada dome taču bez lieka trokšņa un sabiedriskās diskusijas pirms Līgo svētkiem pieņēma svarīgo lēmumu, neapgrūtinot sevi ne ar kādiem paskaidrojumiem. Pilsētnieki mierīgi norija šo varasvīru “dāvaniņu”, kas, manuprāt, nebūt nav pēdējā.

Vispārējā vienaldzība dod pašvaldībai pilnīgas tiesības turpināt uzņemto kursu uz izdzīvošanas griestu celšanu. Kurš neizturēs, pats vainīgs.
Kontaktstundā bija pavisam tikai trīs zvani. Pirmā savu sašutumu pauda Leontīne Sondore: “Komunālie maksājumi arī tāpat aprij lielāko daļu pensijas. Kā lai izdzīvo invalīds?”

Šo jautājumu uzdod arī Marija Hramčenkova, kura piezvanīja redakcijai četru īrnieku vārdā: “Jaunais tarifu paaugstinājums Krāslavai ir summa, kas nav pa spēkam ne tikai pensionāriem un invalīdiem. Kāpēc tik krass tarifu kāpums? Mūsuprāt, tagadējā reālajā situācijā maksa par vienu kvadrātmetru bija jānotur 20 santīmu līmenī.”

Nosauktos īres griestus uzskata par optimāliem arī cienījamais krāslavietis Andrejs Posohovs. Viņš uzstāj, lai novada dome ekonomiski pamato īres maksas tarifu kraso paaugstinājumu. Pieņemtā lēmuma pieņemšana aiz slēgtām durvīm izraisa nopietnas šaubas.

No sevis piebildīšu, ka līdz ar Antona Evarta aiziešanu mūžībā kādreizējo aktivitāti zaudēja novada pensionāru biedrības patērētāju tiesību aizsardzības komisija. Sabiedriskā viedokļa ignorēšana nevairo pastāvošās varas auto-ritāti.

Nobeigumā bijušā Saeimas deputāta Pētera Koroševska pamatotais viedoklis par diskutējamo problēmu, ko krāslavietis izklāstīja rakstiskā formā.

Aleksejs GONČAROVS