Urbanizācijas laikā, kad mums visapkārt ir datori, telefoni, automobiļi un cita augsto tehnoloģiju produkcija, nezin kāpēc īpaši gribas saplūst ar dabu: ieklausīties meža klusumā, strauta urdzēšanā, ieelpot svaigu gaisu ar lietus un zemeņu aromātu.
Atpūta dabāDiemžēl mēs visi aizvien vairāk esam pieraduši ieelpot izplūdes gāzes, tabakas dūmus un jau, šķiet, neesam atdalāmi no mūžam rosīgās pilsētas dzīves. Taču derētu aizbraukt pāris kilometru no pilsētas, un jūs redzēsiet, cik cēli mierīga ir māmuļa daba. Kad mūsu ģimenei gribas baudīt tās veltes, mēs sēžamies uz divriteņiem un dodamies pastaigā pa mežu. Patlaban Krāslavā un Krāslavas rajonā ir iezīmēts daudz velomaršrutu. Ar to palīdzību var baudīt dabu un iepazīties ar apkārtni.
Svaigais vējiņš plivina matus, zib kilometri. Abās pusēs ceļam - augstas priedes, kuru galotnes, šķiet, skar mākoņus. Visu laiku ar interesi uz mums nolūkojas meža iemītnieki. Lūk, arī pirmā pietura: var apsēsties pie lielā galda un paēst, pašūpoties šūpolēs vai patīksmināties par mierīgo upi. Īpašiem gadījumiem uzbūvēta “sirsniņmājiņa”, kas arī nav mazsvarīgi. Tad braucam tālāk...
Bulta norāda mums ceļu, pagrieziens, vēlreiz pagrieziens. Kas tā par brīnišķīgu smaržu? Tas taču ir zemeņu lauks! Mūsu ceļojums uz kādu laiku apstājas, ar prieku nobaudām saldās ogas un atkal dodamies ceļā. Slēpdamās zālē, urdz upīte, bet pāri tai redzams tiltiņš. Foto piemiņai un atkal ceļā. Ak vai! Kas tad tas? Viena pile, otra. Sāk smidzināt lietus. Sākumā sīks, pēc tam aizvien stiprāks un stiprāks. Jāslēpjas. Lūk, koku vidū pavīd vai nu Raganas vai Mežaiņa mājiņa. Nē, tā taču ir aļņu barotava! Paslēpsimies tur. Barotava ir ļoti veca, apaugusi ar sūnām. Patiešām tā atgādina nešķīsto garu mājokli.
Kļuva nedaudz vēsāk, taču lietus, šķiet, beidzas. Reizē arī mūsu ceļojums. Laiks atgriezties. Sekojot koka ceļa rādītājiem, izbraucam no meža un steidzamies mājup dzert karstu tēju un aplūkot fotogrāfijas. Liels paldies cilvēkiem, kuri izstrādāja un iezīmēja šos lieliskos maršrutus! Mēs vēl brauksim pa tiem un atcerēsimies jūs ar labu vārdu.
Jūlija ŠEVČENKO