Jauniņajam plaudis, čempionam vīķe pirksta lielumā

SacensībasIr bijuši gadījumi, kad individuālajās un komandu sacensībās gleznainajos upes krastos piedalījās arī citu rajonu copmaņi. Nav liela nelaime, ka pāris reizes slaveni Latvijas meistari aizveda Krāslavas galvenās balvas uz Rīgu. Toties mūsu rajona makšķerniekiem bija iespēja apgūt vismodernāko makšķerēšanu ar gruntsmakšķeri. Ar laiku arī krāslaviešu vidū radās speciālisti, kuri vairākkārt uzrādīja labus rezultātus reģionālajās sacensībās.

Atceros laikus, kad makšķernieku prieka krastā sapulcējās turpat sešdesmit pretendentu uz vērtīgajām balvām. Ar gadiem to skaits, kuri tikai vicina makšķeri, samazinājās. Tagad mūsu rindas ir kļuvušas retākas, toties mazāk kļuvis sacensībām nesagatavotu makšķernieku. Ar gadiem mainījušies arī sponsori. Pirmsākumos tas bija galvaspilsētas laikraksta “Baltijas Zeme” kolektīvs, kurš, ilgi nedomājot, piekrita sava Latgales korespondenta priekšlikumam. Diemžēl mežonīgā kapitālisma pašā ieskaņā populārais nedēļas izdevums neizturēja konkurenci un tika likvidēts.

Otrreiz man paveicās tad, kad vērsos pie rajona padomes kā pie iespējamā sponsora. Viens makšķernieks otru redz pa gabalu. Tas ir precīzs teiciens. Izpilddirektors Gunārs Upenieks palīdzēja atrisināt pēkšņi radušās finansiālās problēmas. Nemaz nešaubos, ka starp tiem, kas iebalsoja Gunāru devītajā Saeimā, bija ne mazums arī pateicīgo copmaņu. Galu galā mēs ieguvām stabilu un perspektīvu sponsoru — Krāslavas novada domi. Jaunais mērs Mečislavs Lukša no pusvārda saprata svētku “Krāslava-Daugava-2007” organizētāju priekšlikumu, tāpēc ar pilnām tiesībām apgalvoju: vienpadsmitās sacensības noritēja visaugstākajā līmenī, jo galvenās finanšu problēmas izdevās novērst laicīgi bez tradicionālajiem uztraukumiem, vai deputāti piešķirs nepieciešamos trīs simtus latu. Šo patīkamo faktu konstatēja pašmāju nemainīgais galvenais tiesnesis Jānis Beitāns.

Savukārt laikraksts “Ezerzeme” nu jau astoņus gadus pēc kārtas ne tikai par velti nodrošina reklāmas kampaņu, bet arī piedāvā savas balvas. Žurnāls “Poplavok+” reiz prezentēja mūsu upes krastā savus pirmos izdevumus.

Krāslavas individuālās un komandu sacensības — tas ir ekskluzīvs pasākums, kas intrigu palielina. Tikai pie mums ir atļauts makšķerēt gan ar pludiņa, gan ar fidera zvejas rīku. Tomēr ar stingru noteikumu: viena makšķere, viens āķis. Copmaņi vienmēr nav īsti pārliecināti, ko darīt: gatavoties plaužu copei, kas iespējama ar fideri, vai arī samierināties ar vīķu un citu sīko visuresošo zivju ķeršanu. Tomēr itin visu sacensību pieredze liecina: uzvar tas, kura lomā ir lielāks skaits. Šo sudraboto sīkzivju dēļ Daugavas ūdeņos nonāk vairāki desmiti kilogramu firmas un improvizētas smaržīgas ēsmas, ko lieto zivju iebarošanai. Saimniecēm kaut kas tāds pat sapņos nav rādījies.

No 32 pretendentiem uz vērtīgajām balvām kādi seši cilvēki meta grunts barotavas kopā ar āķi gandrīz uz pašu upes vidu. Kādu laiku pirms pašām sestdienas sacensībām Krāslavu pāršalca ziņa, ka sākuši ķerties plauži. Neiztika bez mazas sensācijas: savu pirmo plaudi uz fidera gruntsmakšķeres noķēra Jevgēnijs Gorkins no Kalniešiem. Turklāt viņa āķi bija noskatījuši vēl divi upes skaistuļi, bet neizturēja pavadiņa. Plaudis, kas svēra 790 gramus, tika atzīts par lielāko sacensību dienas eksemplāru, par to viņš saņēma balvu — dāvanu karti 20 latu vērtībā! Žeņa nopelnīja naudiņu īpaši izturīgu makšķerauklu iegādei…

Individuālajās sacensībās ārpus konkurences izrādījās policijas darbinieks Nikolajs Maļinovskis, pilnīgi visu sacensību “Daugava-Krāslava” dalībnieks. Reiz viņam izdevās iegūt “sudrabu”, beidzot rokā arī “zelts”.

Protams, meistaram gūt panākumus palīdzēja arī jaunā, dārgā, četrus metrus garā karbona makšķere. Saņēmis dāvanu karti 50 latu vērtībā, uzvarētājs paziņoja: “Visi izdevumi, gatavojoties sacensībām, ir atmaksājušies ar uzviju.” Uzvarētāja rezultāts, kas iegūts piecu ieskaites stundu laikā, ir 3,950 kg vīķu. Pēc konkurentu lūguma Nikolajs atklāja ēsmas noslēpumu — lietuviešu ”Jaukas”, kas domāta raudām, ar mušu kāpuru piejaukumu. Pārāk liels gods pundurzivtiņai, taču viss tiek darīts slavas dēļ…

Apsveikumus otrās vietas sakarā saņēma vairākkārtējais iepriekšējo sacensību uzvarētājs un balvu ieguvējs, skolotājs Aleksandrs Smirnovs (3,025 kg). Tikai par 75 gramiem no viņa atpalika vēl viens favorīts, ārsts Sergejs Kritenko.

Balvas pasniedza pat divi novada domes deputāti — Aleksandrs Jevtušoks un Valērijs Ļaksa. No viņu rokām pārejošo kausu saņēma komanda “Krāslavas novads”, kuras sastāvā bija Sergejs Kritenko, Viktors Zaviša un Ruslans Homutiņins. Kopsummā visu triju copmaņu loms svēra 7,850 kilogramu! Otrajā vietā Aleksandra Smirnova trijotne, trešajā — policijas vīri.

Starp citu, sacensību dalībnieku vidū es saskaitīju četras makšķernieku dinastijas! Kalniešu copmaņu Ļahovsku kompānijā bija triju paaudžu cilvēki, vēl Vanagi, Kritenko, Kižlo. Zoja Vanaga saņēma apsveikumus par labāko rezultātu sieviešu konkurencē. Trīs sāncenses — arī tā ir konkurence. Mūsu svētku pastāvīgā dalībniece Terēza Roščina noķēra tikai vienu asarīti. Turpretī deviņus gadus vecā Jūlija Ļahovska izvilka trīs desmitus vīķu un saņēma diplomu kā pati jaunākā dalībniece. Visvecākais šoreiz bija Jevģēnijs Bolužs, kurš pārkāpis astoņdesmit gadu slieksnim. Makšķerēšanas kaislībai pakļaujas visu vecumu cilvēki… Mūsu veterāna ilgdzīvošanas noslēpums — atpūta dabā.

Tradicionāli mēs pasniedzam dāvanu par labāko ekipējumu kādam no sacensību dalībniekiem. Uzvarētāju nominē daiļā dzimuma pārstāves. Šoreiz dāmas par labāko nosauca jauno Sergeju Kižlo, kurš pastāvīgi ierodas uz sacensībām, kur kūsā makšķerēšanas kaislības, kopā ar tēvu. Viņš visā mēģina sekot meistariem, arī ģērbjas attiecīgi: kamuflāžā.

Laikraksta “Ezerzeme” balvu — abonementu 2008. gadam — redaktore Ērika Stepiņa pasniedza Ruslanam Homutiņinam. Tas ir tas pats makšķernieks, kura portrets bija ievietots laikrakstā pagājušajā rudenī, kad viņš noķēra trīspadsmit kilogramu smagu līdaku. Viņa specializācija — raudu cope, izmantojot graudu ēsmu iebarošanai. Viņam vienīgajam šajā zivīm ne pārāk bagātajā dienā izdevās ievilināt savā sektorā kaprīzās raudas. Trīs simts gramus smagas skaistules Ruslanam nodrošināja panākumus un redakcijas balvu.

Atvadījās draugi un vienlaikus konkurenti negribīgi un ar neslēptām skumjām: veselu gadu jāgaida makšķernieku lieliskie svētki. Tas ir tik ilgs laiks…

Aleksejs GONČAROVS