Pēcvārds pavasara tehniskajai skatei

Beigusies lauksaimniecības un speciālās tehnikas skate, kas mūsu rajonā turpinājās no 2. aprīļa līdz 23. maijam. Uz laikraksta “Ezerzeme” jautājumiem piekrita atbildēt Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Krāslavas nodaļas vadītājs Zigmunds Blaževičs.

— Kāda ir aizritējušās pavasara sezonas specifika un rajona mašīnu un traktoru parka stāvoklis kopumā?

— Ar gandarījumu norādīšu, ka vērojama zināma lauksaimniecības tehnikas īpašnieku aktivitātes celšanās. Mehanizatoru disciplīnas paaugstināšanā svarīga loma ir tam, ka ceļu policijas inspektori, kuri strādā visos rajona stūrīšos, nodrošina pastiprinātu kontroli uz ceļiem. Pietiekami atgādināt, ka par traktora vadīšanu, kas savlaicīgi nav izgājis tehnisko apskati, tiek piemērots naudas sods 40 latu apmērā. Tā ka ar izvairīšanos no tehniskajām apskatēm var kaitēt tikai sev.

Saskaņā ar precizētiem datiem līdz jūnija sākumam pavasara apskates izgāja 1215 traktoru, kombainu, speciālās tehnikas vienību. Plus 460 traktorvilkmes piekabju. Ārēji labvēlīgie skaitļi izraisa zināmas bažas, jo saskaņā ar pastāvošo statistiku gatavības līnijā tika novietota mazāk nekā puse uzskaitē esošo tehnikas līdzekļu.

— Kā ir ar tehnikas gatavību pagastos?

— Trešo gadu pēc kārtas mūs, inspektorus, patīkami pārsteidz tehnikas skates Robežnieku pagastā. Zemnieku saimniecību “Ezeriņi” un “Zarečje” mašīnu un traktoru parks ir pārliecinošs pierādījums tam, kā vietējie fermeri Sergejs Juhņevičs un Viktors Klagišs sekmīgi realizē investīciju (tajā skaitā Eiropas Savienības) piesaistīšanas iespējas. Sekmīgi strādājot pie projektiem, vismūsdienīgākā Rietumu tehnika gūst pierakstu Latgalē, kas liecina par lielo zemnieku saimniecību perspektīvumu. Gribētos atzīmēt lauku tehnikas īpašnieku atbildību un disciplinētību Andrupenē un Indrā, Bērziņu un Piedrujas pagastā, bet Izvalta un Ūdrīši mūsu aģentūrai daudzējādā ziņā lika vilties.

— Ko jūs varat pateikt par rajona traktoru parka atjaunošanas tempiem?

— Šis rādītājs ir lauksaimniecības nozaru vadīšanas ekonomisko prasību reāls atspulgs Latgalē. Ja 2006. gadā tika reģistrēti 25 jauni traktori, tad šī gada piecos mēnešos — 11. Dārgā Rietumu tehnika pagaidām ne visiem mūsu zemkopjiem un lopkopjiem ir pa kabatai, tāpēc katrs otrais iegādātais traktors ir Baltkrievijas ražojuma. Starp citu, mūsu kaimiņi turpina modernizēt ražojamo tehniku, kas atbilst Eiropas standartiem. Pieejamās cenas galvenokārt diktē MTZ markas traktoru augsto pieprasījumu Latvijā.

— Ko darīt tiem lauksaimniecības un speciālās tehnikas īpašniekiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nav varējuši savlaicīgi iziet tehniskās apskates?

— Izeja ir. Var pieteikties pa tālr. 65626350, un mūsu inspektori izbrauks uz norādīto adresi. Tikai tagad klientam būs jāapmaksā mūsu automašīnas brauciens uz tehniskās skates vietu. Tā ir noteikta, taču pilnīgi pieņemama maksa. Atbilstoši MK apstiprinātajiem tarifiem. Tā ka turpmāk ir prātīgāk un ekonomiskāk nepalaist garām iespēju nogādāt tehniku uz pavasara skati.

— Kāpēc nebūt ne visi tehnikas saimnieki piedalījās plānotajās skatēs?

— Būtisks jautājums. Pirmkārt, daļa tehnikas, kas ir uzskaitē, nav derīga ekspluatācijai vai arī pēc tās nav saimnieciskas nepieciešamības. Pietiekami sacīt, ka kāpurķēžu traktori beidz savu mūžu ekonomisku iemeslu dēļ. Dīzeļdegvielas dārdzība liek lauku cilvēkiem izvēlēties rentablāku tehniku. Taču stingra statistika ir valstiski svarīga lieta. Mans padoms: ja konkrēta tehnika nokalpoja savu mūžu, tās īpašniekam jāvēršas ar iesniegumu mūsu aģentūrā, lai šo tehniku izslēgtu no uzskaites, un tāds pakalpojums tiks sniegts bez maksas. Turpmāk nav izslēgts, ka tiks ieviests kustamās mantas nodoklis un var būt lielākas problēmas ar subsīdiju saņemšanu.

Otrkārt, noteikta daļa mehanizatoru, it sevišķi tie, kuri ekspluatē tehniku tālās viensētās, pieraduši iztikt bez tehniskās skates. Likumīgo prasību ignorēšanai var būt nopietnas sekas. Tehniski bojātie līdzekļi apdraud gan paša traktorista, gan arī citu satiksmes dalībnieku dzīvību un veselību. Drošības tehnikas un traktoru ekspluatācijas prasību ignorēšanas dēļ notiek avārijas un nelaimes gadījumi. Turklāt pēdējā laikā ceļu policijas inspektori paplašina savas aktīvās darbības ģeogrāfiju. Pastāvīgi jāatceras, ka Latvija avāriju uz ceļiem skaita ziņā ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropas Savienībā. No traģēdijas vieglāk ir izvairīties...

Aleksejs GONČAROVS