Vēstule no tālienes

Viņa atceras, kā 1970. gadā Krāslavā tika atvērts mūsdienīgais uzņēmums — šūšanas firmas “Latvija” 5. filiāle, bet pirmās speciālistes bija Rīgas vieglās rūpniecības tehnikuma absolventes Ņina Kižlo, Marija Griņko, Ņina Šarovska, Jeļena Abramova, Leongīna Ivanova, Helēna Timofejeva, Nadežda Belohvostikova un Irmīne Juhņeviča. Viņām nebija viegli izveidot fabrikas kolektīvu, apmācīt jaunos darbiniekus. Savu ieguldījumu jaunā uzņēmuma tapšanā deva arī vecie meistari Roberts Buturovičs, Lūcija Pelše, Marija Voicehoviča, kuri bija atnākuši uz fabriku no šūšanas arteļa. Sava aroda meistari centās panākt kolektīvu augstu darba ražīgumu, kas kopumā pozitīvi iespaidoja uzņēmuma attīstības dinamiku.

“Pagājuši trīsdesmit seši gadi... Daudz ūdeņu ir aiztecējis kopš tā laika, taču nekad neaizmirsīšu pašaizliedzgos darba darītājus, ar kuriem man laimējās strādāt,” raksta Kira Beļajeva. “Līdz šim laikam atceros sagatavošanas ceha aprēķina grupu, kuru vadīja Vanda Ivanova, lielisks cilvēks un organizētājs, kā arī savas bijušās kolēģes Vaļu Avguli un Varju Gončarovu.

Tas bija nesen, tas bija sen: uz piegriešanas cehu atnāca jaunais strādnieks Antons Tiško. Skaidri atceros, kā mēs viņu apsveicām 18 gadu jubilejā. Tagad, kā man raksta, viņš ir ceha priekšnieks, bet viņa vietā strādā dēls Oļģerts Tiško.

Lūdzu jūs, Aleksej, manā vārdā apsveikt lielisko kolektīvu vieglās rūpniecības darbinieku dienā, kas, domāju, dzīvo Krāslavas šuvēju sirdīs. Sirsnīgs sveiciens Igoram Menščikovam, Marinai Petunovai, Gaļinai Oļehno, Allai Karpenko, Vitālijam Ivanovam, Olgai Duškinai un visiem, kuri atceras mani un par kuriem man palikušas vislabākās atmiņas. Labais neaizmirstas...”

Aleksejs GONČAROVS