“Salasīsim kopā pa gadu simtiem izkaisīto”

Tas patiešām bija labi izdevies mēģinājums salasīt vienā stāstījumā to, kas divarpus gadsimtos aizmirsts par pirmo augstskolu Latvijā, kuras oficiālā atklāšana notika 1757. gada 15. jūnijā. Pasākums aizsākās Krāslavas pilsētas kapsētā ar piemiņas brīdi pie lielā krusta, kas uzstādīts garīgā semināra pēdējam rektoram Jāzepam Jānim Jaloveckim, kuram 6. maijā apritēja 190 gadi. Klātesošie lūdzās un nolika ziedus arī pie Jalovecka mātes Helēnas Hmeļevskas-Jaloveckas, pie semināra absolventa Jāņa Kurmina un pie sv. Vincenta kongregācijas žēlsirdības māsu kapu kopiņām.

Pēc Krāslavas Romas katoļu baznīcas, tās kripta un garīgā semināra telpu apmeklējuma ģimnāzijā sākās lasījumi, ko Janīnas Gekišas vadībā bija sagatavojuši 7. - 12. klašu skolēni. Ievadot pasākumu, ģimnāzijas direktors Gunārs Japiņš pateicās muzeja vadītājai J. Gekišai un pārējiem organizatoriem par ieguldīto darbu, bet novada domei — par finansiālo atbalstu, novēlēja interesantu un saturīgu lasījumu daļu. Projekta vadītāja Ilga Stikute atzīmēja, ka lielais projekts par Krāslavas gaismas nesēju varēja rasties, pateicoties skolēnu sagatavotajiem mazajiem projektiem.

Lūk, kādas bija lasījumu tēmas: “Garīgā semināra pirmsākumi”, 18. gs. un 19. gs. sākuma Krāslava — ievērojams garīgās dzīves centrs,” “Garīgā semināra devums tā pastāvēšanas 86 gados”, “Krāslavas garīgā semināra absolventi — pirmo latgaliešu populārzinātnisko grāmatu autori”, “Tēvu lāzaristu un žēlsirdības māsu devums Krāslavas garīgajai dzīvei”, “Pagrīdes skola Latgalē 1902. - 1909.g.”, “Krāslavas garīgā semināra atbalss mūsdienās” u.c. Atsevišķi lasījumi bija veltīti semināra absolventiem Jāzepam Maciļevičam un Jozefam Akelevičam — pirmo laicīgo latgaliešu grāmatu autoriem, Jānim Kurminam — poļu-latīņu-latviešu (latgaliešu) vārdnīcas autoram, Tomasam Kosovskim — vienam no redzamākajiem latgaļu garīgās apgaismes veicinātājiem, semināra pēdējam rektoram, ilggadējam Krāslavas draudzes dekānam, dziesminiekam, vēsturniekam un literātam Jāzepam Jānim Jaloveckim.

“Latgales nomalei Dievs bija lēmis svētīgu gaismu pār Krāslavu liet,” tā teikts skolēnu sacerētajā dzejolī. Pirmās Latvijas augstskolas 250 gadu jubilejai veltītais pasākums Krāslavas ģimnāzijā ļāva ieelpot “gaisotni no senām dienām”, uzzināt, cik daudz izcilu misionāru un garīgo tēvu vārdu ir saistīts ar Krāslavu, kas neapšaubāmi spēcīgi ietekmēja tālāko Latgales garīgās un kultūras dzīves attīstību, tautas nacionālās pašapziņas izkopšanu.

Rudenī ir ieplānota Krāslavas garīgā semināra 250. gadadienai un Krāslavas sv. Ludviga dievnama 230. gada-dienai veltītā konference.

Genovefa KALVIŠA