Jauno cilvēku dzīve ir interesanta un daudzveidīga. Viņi piekopj aktīvu dzīvesveidu, mēģinot pieteikt sevi apkārtējiem. Interesanti uzzināt, kā dzīvo mūsu jaunatne. Lūk, ko man pastāstīja aktīva un sportiska meitene, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 10. klases audzēkne Kristīne Mihailova.
— Tev patīk matemātika?
— Es mācos Varavīksnes skolas matemātikas klasē. Eksaktās zinātnes esmu izvēlējusies tāpēc, ka man ļoti patīk risināt grūtus un āķīgus uzdevumus. Varu stundām ilgi minēt japāņu sudoku (sava veida krustvārdu mīklas, kur vārdu vietā jāmin skaitļi — aut.). Patīk sports un mūzika, aizraujos ar datoru. Ļoti mīlu dzīvniekus.
— Tev ir daudz diplomu par sasniegumiem sporta sacensībās. Vai sen nodarbojies?
— Sen, kopš pirmās klases. Par paraugu kalpoja mans tētis, kurš amata pienākumu dēļ (viņš ir ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks — aut.) daudz laika pavadīja sporta skolas zālē. No tā arī mīlestība uz vieglatlētiku. Esmu piedalījusies skolas, pilsētas un rajona vieglatlētikas sacensībās un ieņēmusi dažādas vietas.
— Kā pašlaik realizē sevi?
— Diemžēl mācības atņem daudz laika, tāpēc neiznāk apmeklēt sporta skolu. Taču es cītīgi nodarbojos fizkultūras stundās, piedalos konkursā “Miss aerobika”.
— Kā ir ar skolas pasākumiem?
— Labprāt piedalos tajos. Demonstrēju meistarību ar savu klasi “Popielā” un citās jautrās izrādēs.
— Tev ir daudz zīmējumu un dažādu sīku roku darbu?
— Ar zīmēšanu aizraujos kopš bērnības. Ļoti patīk zīmēt dzīvniekus. Tie ir labi un mīļi. Vienmēr fotografēju tos, un man jau ir sakrāta pamatīga fotogrāfiju kolekcija. Kas sakāms par sīkiem rokdarbiem, tad praktiski visi tie tapuši mājturības stundās. Vairākkārt tie tika demonstrēti konkursos skolā un tautas namā.
— Kam tu dod priekšroku brīvajā laikā?
— Klausos mūziku, lasu, ceļoju. Ļoti mīlu skatīties sporta un ekstremālos raidījumus, tādus kā “Kalnu pavēlnieks” un “Lielās sacīkstes”, kā arī čempionātus dažādos sporta veidos. Jūtu līdzi Krievijai. Tas man ir asinīs.
— Kā tad ir ar diskotēku apmeklēšanu?
— Pie mums nav kur atpūsties, vairāk nogursti. Atmosfēra un serviss mūsu pilsētā neatstāj labu iespaidu. Atceros, dežūrēju skolas diskotēkā. Iereibuši skolēni visu laiku mēģināja uzsākt strīdu. Un cik daudz atkritumu atstāj diskotēku apmeklētāji!
— Ar ko plāno saistīt savu tālāko dzīvi?
— Ideju ir daudz, un tajā pašā laikā to nav. Precīzāk, nav noteiktības. Varbūt kļūšu par ārsti, varbūt par kinologu. Tas ir mans bērnības sapnis. Starp citu, laiks rādīs.
— Paldies par aizraujošo sarunu!
Olga SARIČEVA