Skaidrs redzējums

Izrādās, šīs izglītības iestādes vadītāja kabinetā viņa nonākusi pirmoreiz, kopš šeit mācās, tomēr satraukums ātri norima.

Elīnai aizvadītais mācību gads nesis vērā ņemamus panākumus: izcīnīta 1. vieta gan skolas, gan rajona vizuālās mākslas olimpiādē. Meitene piedalījusies arī valsts vizuālās mākslas olimpiādē, mūsu sarunas dienā rezultāti vēl nebija zināmi. Skolas olimpiādē viņa attēloja savu fantāziju zemi, arī rajona olimpiādē tapa līdzīgs darbs, tikai tajā dominēja augu valstība, bet valsts olimpiādē bija jāzīmē kreimenes (liliju dzimtas augs). Elīna domā, ka ar doto uzdevumu — attēlot, kā kreimenes izskatītos uz auduma — viņa tikusi galā labi.

Meitene šodien vairs nespēj saskaitīt, cik daudz dažādu mākslas darbu viņa radījusi, strādājot grafikas, glezniecības un skiču tehnikā. Tos visus nav iespējams atnest un nolikt uz galda. Savu talantu meitene attīsta mērķtiecīgi, savulaik pat ir iestājusies un sekmīgi pabeigusi Dagdas mākslas skolu. Viņa sapņo kļūt par dizaineri vai mūziķi. Katrā ziņā vairāk interesē tieši šīs divas lietas. Nākamgad Elīna plāno apmeklēt lietišķās mākslas pulciņu, kuru vadīs klases audzinātāja: “Es gribu attīstīties tieši šajā virzienā.”

Vizuālajā mākslā jauniete pelna desmitniekus, citos priekšmetos atzīmes zemākas, bet zemāk par piecām ballēm gan nav. Vissliktāk veicas algebrā. Skolniece atzīst — tā nav viņas stiprā puse. Viņai patīk vēsture, bioloģija, sports, kuros ir labas sekmes, vismaz viņu tās apmierina. Patīk arī dziedāt un dejot — meitene ir deju kolektīva “Ežezers” dalībniece un dzied skolas korī. Savulaik, mācoties Dagdas vidusskolā, apmeklēja dramatisko pulciņu, bet Ezerniekos tam neatliek laika, kaut gan skolā ir labs pulciņš.

Klasesbiedri nereti lūdz Elīnas palīdzību ne tikai vizuālajā mākslā, bet lai kaut ko skaisti uzrakstītu, jo viņai izstrādājies labs rokraksts. Mei-tene neaizmirst par saviem klasesbiedriem arī Dagdas vidusskolā, kurā ir mācījusies no 1. līdz 5. klasei, pēc tam vecāki pamainīja dzīvesvietu uz Ezerniekiem. Savai bijušajai klasei ir zīmējusi afišas pasākumiem.

Elīnai ir pieaudzis brālis Aleksandrs, kurš dzīvo Rīgā un divas māsas: Jana iet bērnudārzā, bet Andra mācās šajā pašā skolā 10.a klasē. Viņa arī ir pabeigusi Dagdas mākslas skolu, labi zīmē, bet uzskata, ka Elīnai šajā jomā ir lielāks talants. Savukārt, Elīnai ļoti patīk māsas zīmējumi, starp citu, dzīvojamā mājā abu meiteņu istabu sienas rotā viņu pašu radītie mākslas darbi. No kā mantotas šīs dotības?

“Vecākiem nudien nav nekādas saistības ar mākslu,” stāsta Elīna. “Vecmāmiņa ir mediķe, viņa arī apgalvo, ka nav agrāk zīmējusi. Vectēvs tāpat nav mākslinieks, viņš savā laikā bija nodarbināts lauksaimniecībā. Starp citu, man ļoti patīk pie viņiem Dagdā ciemoties, jo, tāpat kā vecāki, arī vecvecāki mazbērniem vienmēr dod to visu labāko. Turklāt, abiem ir interesanta dzīves pieredze, viņi arī skatās uz lietām daudz vienkāršāk nekā mūsdienu paaudze. Interesanti parunāt, jo mūsu laikos viss citādi. Viņiem varu izstāstīt visas savas problēmas, zinu, tas paliks mūsu noslēpums. Esmu cilvēks, kas negrib visiem atklāties, parasti man visas jūtas iekšā virmo, uz āru nelaižu. Bet vislabāk mani pazīst vecākā māsa, atbalstu grūtības vispirms meklēju pie viņas.

No savas mammas esmu mantojusi dziedāšanas spējas, no tēva — mīlestība pret dabu. Man arī patīk pasēdēt ar makšķeri pie ezera, vai izbraukt ar laivu un priecāties par skaisto apkārtni. No vecvecākiem mantoju mīlestību uz dzīvniekiem.”

Juris ROGA