Kā izsargāties no negaisa? (Speciālista padomi)

Teiksim, pa ceļam uz mājām no meža mēs iznākam lauka malā. Melnie mākoņi ir zemu, visas debesis ir apmākušās, lietus vēl nav sācies. Bet pavisam drīz sāks gāzt. Ko darīt? Līdz mājām it kā ir netālu, taču izmirkt negribas. Kamēr mēs domājam un nevaram izšķirties, vai paslēpties zem egles vai siena kaudzē, tālumā sāk dārdēt. Vēja brāzmas sāk plosīties, lauks izskatās kā jūra vētras laikā. Pēkšņi uzliesmo zibens! Viss apkārt it kā iedegas un kļūst gaiši zili mirdzošs. Zibens vairs nav, bet acīs vēl joprojām palicis apžilbinošs zibsnis.

Pēc zibens šautrām es vienmēr skaitu: “Viens, divi, trīs...” Trīsdesmitajā sekundē atskan pērkona dārdi. Tas nozīmē, ka negaisa epicentrs vēl kādu desmit kilometru attālumā — skaņas vilnis izplatās gaisā ar ātrumu aptuveni 333 metri sekundē. Vai tas ir tālu vai tuvu? Kad negaiss nonāks līdz mūsu atrašanās vietai? Parasti negaiss kustas ar ātrumu ne vairāk par 40 km/st. Ja tā, tad minūtes 15 mums vēl ir. Aši skrienam!

Tā arī ir! Tikko esam uz sliekšņa — debesis sašķeļas virs jumta, pērkons dārd reizē ar zibens uzliesmojumu, un sākas lietusgāze. Slīpas strūklas lido pār zemi, noraujot lapas no kokiem, laužot zarus. Zibens un pērkons saplūst kopā. Taču mēs jau esam zem jumta, bet mūsu krūtīs — izmisums, sajūsma un bailes.

2006. gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) visā valstī reģistrēti 1059 ugunsgrēki, kuru cēloņi bija īssavienojumi elektroinstalācijā un sadzīves elektroiekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Šie gadījumi sastāda 6,5% no Latvijā reģistrēto ugunsgrēku skaita. Pagājušajā gadā reģistrēti 24 gadījumi, kad ugunsgrēks izcēlies zibens lādiņa darbības rezultātā, kas attiecīgi sastāda 0,15% no visu ugunsgrēku skaita.

VUGD konstatēja 18 elektroiekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumus un 4 elektroinstalācijas ierīkošanas noteikumu pārkāpumus. Pēc VUGD Krāslavas brigādes informācijas, 2006. gada ir reģistrēti 15 ugunsgrēki, kas radās elektroinstalācijas un elektroiekārtas ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu un īssavienojumu dēļ, tie sastāda 5% no visu ugunsgrēku skaita mūsu rajonā, un ir 1 gadījums, kad ugunsgrēks izcēlies zibens lādiņa darbības rezultātā. Tomēr statistika neatspoguļo reālo ugunsgrēku skaitu, faktiski šo negadījumu skaits ir krietni lielāks, jo par tiem netiek ziņots VUGD. Latvijas apstākļos negaisa gada intensitāte ir 40 -60 stundas. Taču mantisks zaudējums zibens iedarbības rezultātā sastāda daudzus tūkstošus latu. Sevišķu vērību vajadzētu veltīt objektiem ar metāliskiem jumtiem, ļoti augstiem objektiem un tādiem, kuri atrodas pērkona aktīvajā zonā — upju, ezeru tuvumā, virs apakšzemes ūdeņiem (ūdens āderēm), klajā laukā un pauguru virsotnēs, izolētas ēkas un māju, radio un telekomunikāciju antenas, dievnamu torņi. Jebkuru ēku var efektīvi aizsargāt ar zibensaizsardzības sistēmu palīdzību. Gribu uzsvērt, ka pagājušā gadsimta 70.-80. gados zibensaizsardzības sistēmu uzstādīšana bija ugunsgrēku profilakses prioritāte. Taču agrāk uzstādītā zibensaizsardzībajau sen ir sliktā stāvoklī. Tā ir problēma, par kuru jāaizdomājas.

Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu un datoru sistēmu tehniskās ekspluatācijas prasībām, rekomendējam izbūvēt datorsistēmām mākslīgos zemējuma kontūrus (datorsistēmu aizsardzības nolūkos).

Pretējā gadījuma bojājas datorsistēmas un rodas elektrobīstamība cilvēkiem. Ražošanas objektos, skolu ēdināšanas blokos, mācību darbnīcās, mājturības kabinetos un elektriskajiem ūdenssildītājiem elektroaizsardzības un elektropotenciālu izlīdzināšanas nolūkos nepieciešams izbūvēt mākslīgos zemējuma kontūrus.

Pēdējo 20 gadu laikā ražošanas un sabiedriskajos objektos netiek veikti darbvietu apgaismošanas mērījumi un netiek pievērsta uzmanība šim jautājumam, kaut arī tas ir darba drošības tehnikas svarīgs faktors. Tikai dažās rajona skolās tādi mērījumi tiek veikti, taču neregulāri.

Pateicamies LR VUGD un VUGD Krāslavas brigādei par nepieciešamo datu sniegšanu šī raksta sagatavošanai.

Ivans BRONKO, sertificētas elektrotehnisko mērījumu grupas “VOLTS” lektrospeciālists, tālr. 5625103, 29275604, e-pasts: volts_merijumi@inbox.lv