“Pīlādzītī” visi smaida

Šoreiz Saulīte un Mākonītis panācās vēl tuvāk — abi nolaidās zemē, lai paskatītos, cik skaista plašā pasaule un nokļuva “Pīlādzītī”, kur bērni bija sagatavojuši koncertu. Ceru, lasītājs saprata, ka pa-sākumu vadīja skolotājas Rasma Krumpāne (Saulīte) un Jeļena Vorošilova (Mākonītis), kuras pir-mās apsveica klātesošās māmiņas un vecmāmiņas Mātes dienā. Saulīte un Mākonītis novēlēja, lai māmiņām vienmēr spīd gaismas, mī-lestības un labestības saule.

Svarīgus pasākumus šajā iestādē pieņemts atklāt ar “Pīlādzīša” himnu, kuru izpildīja bērnudārza audzēkņi. Katram bērnam sava māmiņa ir vismīļākā, visdārgākā un vislabākā. Vēl konkrētāk savai māmiņai to katrs bērns centās pateikt, uzstājoties koncertā. Uz svētkiem atnāca gan mazās pelītes, kuras tik skaisti dejoja, ka aplausi ļoti ilgi nerimās, gan dziedātāji, gan dzejoļu deklamētāji. Vai mūsdienu bērni palīdz savām māmiņām? Protams! Kā viņi to dara, izstāstīja mazā Diāna, nolasot dzejoli. “Pīlādzīša” bērni māk daudz deju, tostarp arī tik ļoti nopietnu, kā valsis. Saulīte mums ir vērotāja, bet Mākonītis pat mēģināja pats pamācīties kopā ar bērniem kādu nodejot. Māmiņa bērniem bieži asociējas ar saulīti, šo mīlestību viņi apliecināja dziesmā, izpildot to, rociņas pret saulīti pastiepuši.

Saulīte neslēpa, ka sapņo par vasaru, jo tā visiem patīk. Izrādās, vasara patīk arī bērniem, turklāt tik ļoti, ka viņi bija iemācījušies deju “Zelta vasara”. Patīk bērniem arī vainadziņu pīšana, par ko mazie pastāstīja dzejolī. Vēl bērniem patīk minēt mīklas. Izrādās, arī māmiņas nav sliktas mīklu minētājas. Kas ir mīļāks par visu? Protams, māmiņa! Dienā virs galvas, naktī — pazemē? Saulīte, kā tad, ka saulīte! Lapas ir, bet koku nav? Grāmata, protams! Mākonītis izdomāja, ka būtu labi mīklu uzdot dejā. Viņam talkā nāca mazie dejotāji ar deju “Gribu zināt!”. Kas vēl var iepriecināt māmiņas? Tie ir sakāmvārdi un parunas par māmiņām, kas todien izskanēja zālē.

Mākonītis, draiskulītis, lidinoties debesīs, mīl pārvērsties dažādās figūrās, jo viņam patīk, kad bērni ar vecākiem skatās debesīs un prāto, kam ko atgādina mākonis, kādam putniņam vai dzīvnieciņam līdzīgs, piemēram, zilonītim, kas prot lidot. Bērni, protams, iepriecināja mākonīti un māmiņas ar skaistu dziesmiņu par zilonīti, dzejoli par māmiņu, kā arī ar tautas dziesmas lasījumu un deju “Kaķīša dzirnaviņas”. Zālē ielēca arī jautras vardītes, viņas nomainīja zīlītes, ar kurām arī Saulīte uzdejoja.

Saulīte ar Mākonīti bija padzirdējuši, ka “Pīlādzītī” ir ne tikai dejot pratēji, bet arī aerobikas meistari. Kā tad citādi — bērni visu gadu mācās dziedāt, deklamēt, dejot un arī aerobiku. Dzīvē bērni arī uzdod daudz jautājumu: kā pagatavot garšīgu zupu, kas ir meitenes un kas — zēni, kas ir saulīte? Izrādās, atbildes uz šiem un citiem jautājumiem var sniegt arī ar dziesmām un dejām.

Reiz pienāks diena, kad vecākie bērnudārza audzēkņi dosies projām uz skolu, uz pirmo klasīti. “Pīlādzītī” zina, lai skolā labi mācītos, vajag daudz vingrot, nodarboties ar aerobiku, visu vasaru norūdīties kopā ar tēti, māmiņu, vecvecākiem, brāļiem un māsām. Kā jāgatavojas skolai, lielie bērni parādīja aerobikas numurā “Kurpnieki”. Laiks paskrēja vēja spārniem, un jaukais koncerts, kas klātesošo vaigā ievilka smaidu, bija jābeidz. Lai smaids nekad nepazūd no māmiņu un citu cilvēku sejām, bērni nolēma nodziedāt jautru dziesmiņu “Tas ir labi”. Bērnudārzā “Pīlādzītis” vienmēr visi smaida.

Juris ROGA