Mazam pagastam arī jāizdzīvo

Bezdarba līmenis pagastā turas 19% līmenī no darbaspējīgiem iedzīvotājiem. Oficiāli reģistrētais bezdarbnieku skaits — 79, taču darbā iekārtošanās iespējas (vismaz pagasta teritorijā) viņiem līdzvērtīgas nullei, jo jaunu darbavietu vienkārši nav. Algotajos pagaidu sabiedris-kajos darbos pagasts iesaistījis tikai divus bezdarbniekus — tāds ir limits. Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Purmalis godīgi atzīstas, ka nav jau arī vairāk tādu, kas ar pilnu atdevi strādā. Nopelna šie cilvēki 75% no minimālās algas, dienā strādājot sešas stundas. Darba viņiem pietiek.

Pagastā darbojas pamatskola, kultūras nams, bibliotēka, pagasttiesa. Primāro veselības aprūpi veic Piedrujas feldšeru punkts. Pašvaldības iestāžu un ciemu ūdensapgādi, ceļu uzturēšanu un ugunsdzēsēju komandas darbību nodrošina pagasta padomes komunālais dienests. Iedzīvotājus laikam visvairāk satrauc tieši skolas liktenis, kurā audzēkņu skaits neliels.

“Skola strādā un ar pašvaldības atbalstu turpinās darbu arī nākamgad,” sola pagasta priekšsēdētājs J. Purmalis. “Mēs prognozējam, ka šajā ziņā nekas būtiski nemainīsies vismaz trīs gadus. Vienīgā problēma ir mazais bērnu skaits un apvienotās klases. Skaidrs, ka audzēkņu skaits arī turpmākajos gados nepieaugs.”

Pagasta perspektīvo attīstību Piedrujas pašvaldības padome saista ar iesaistīšanos projektos, ko pašlaik ierobežo brīvo līdzekļu trūkums. Savulaik ir izstrādāti un iesniegti projekti kopā ar pagasta uzņēmējiem, Valsts nodarbinātības dienestu, kaimiņu pagastiem, kuru galvenais mērķis ir samazināt bezdarba līmeni pagastā un paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni.

Piedrujas pagasta padomes pamatbudžets 2007. gadam tika pieņemts kopsummā Ls 187516, kas, salīdzinot ar 2006. gadu, ir vairāk par 9%. Pamatbudžeta ieņēmumus pamatā veido dotācija no pašvaldību izlīdzināšanas fonda un mērķdotācija no valsts budžeta pedagogu algām, nodokļi un pārējie ieņēmumi veido tikai aptuveni trešdaļu budžeta. Tāpēc vien, ka sadārdzinās elektroenerģija un kurināmais, pieaug minimālā darba alga, pagasta padomes izdevumu struktūra būtiski nemainās. Svarīgākās izdevumu pozīcijas ir tās pašas vecās: izglītība, pārvalde, tautas saimniecība, sociālā palīdzība, veselības aizsardzība, kultūra un savstarpējie norēķini.

Budžeta sastādīšanu, apstiprināšanu un izpildi pagasta padome veica, ievērojot likuma “Par budžetu un finanšu vadību”, likuma “Par pašvaldību budžetiem”, nodokļu likumu, Ministru kabineta noteikumu un citu likumdošanas aktu prasības. Jau sastādot budžeta projektu, līdzekļu nepietiekamības dēļ tika nodrošināta gandrīz tikai kārtējās uzturēšanas izdevumu finansēšana, līdz ar ko pilnībā netika apmierināti budžeta iestāžu vadītāju līdzekļu pieprasījumi. Ir acīmredzami, ka ar pašreizējo ierobežoto pamatbudžeta ieņēmumu bāzi, kuras veidošanos un izpildi negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības apsīkums pagasta teritorijā, bezdarbs un zemā iedzīvotāju maksātnespēja, kā arī demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, pagasta padomei arī turpmāk sagādās grūtības jebkādu lielāku kapitālo izdevumu projektu realizācijas finansējums.

Varbūt līdzēt varētu arī administratīvi teritoriālā reforma, un pagasti apvienojušies sāktu dzīvot labāk? Kā zināms, Piedrujas pagasts sadarbojas ar Kalniešu, Indras un Robežnieku pašvaldību.

“No visiem sliktajiem variantiem šis ir labākais, bet sajūsmā es neesmu,” turpina J. Purmalis. “Ja vajadzēja reformu, tad tā bija jāveic pirms desmit gadiem esošo rajonu robežās, atdalot izpildvaru no domes un padomes. Vēl varētu būt kāda komisija pagastā, piemēram, zemes, jo pamatā sēdēs dominē zemes jautājumi.”

Labākais tādā ziņā, ka tie ir lauku pagasti. Labi, kopējais budžets šim novadam būs mazāks nekā lielajiem, būs vieglāk to pīrāgu sadalīt. Kāpēc ne kopā ar Krāslavas novadu? J. Purmalis prognozē, ka pēc nākamajām vēlēšanām no pagastiem novada domē iekļūs labi ja trīs deputāti, pārējie būs krāslavieši. Šāda dome kaut ko reizi desmit gados atmetīs arī pagastiem, bet ne jau regulāri. Šie četri pagasti cenšas izstrādāt tādu modeli, kas neatbaidītu vienu no otra. Pirmais jautājums — kur būs centrs? Parastā izpratnē tāda vispār nebūs, tiek domāts par ofisu pilsētā, jo visi ceļi ved uz Krāslavu. Valstī ir arī citi pagasti, kas plāno veidot novadu ar centru ārpus savas teritorijas. Katru piektdienu pagastu vadītāji daudzus sava pagasta iedzīvotājus satiek Krāslavā. Kurš atbraucis pie ārsta, kurš — uz iestādēm, kurš — iepirkties. Grūtāk atbildēt uz jautājumu, kādu konkrētu labumu dotu apvienošanās?

“Izplatītākais arguments — pagasti netiek galā ar savām funkcijām — neiztur kritiku,” turpina J. Purmalis. “Likumu par pašvaldībām izlasīju ne reizi vien, nevaru tur atrast nevienu funkciju, kuru mēs nepildām. Ja runā par attīstību, tad gan jāatzīst, ka nevaram iesaistīties nopietnos projektos, jo trūkst naudas. Lielāki pagasti, kuri budžetā var atlicināt 10000 latu, spēj startēt projektos arī bez šīs reformas. Mums projektiem nesanāk novirzīt pat divus tūkstošus latu. Galvenā problēma — ūdenssaimniecība, kas būtībā ir liela problēma visiem pagastiem. Daži mēģina to risināt paši, citi — nogaida.

Ieguvums varētu būt arī tāds, ka darbs tiktu pildīts kvalitatīvāk. Bet šim ieguvumam ir otra puse — cilvēki paliks bez ienākumu avota. Piemēram, tie, kas rūpējas par pagasta ceļu uzturēšanu. Viņš nav profesionāls greiderists, bet ziemā viņš iztīra ceļu trīs stundu laikā. Savukārt profesionāļus gaidīsim dienu, varbūt ilgāk.”

Par aktuālākajiem jautājumiem tuvākajai nākotnei pagasta padome uzskata Piedrujas pamatskolas logu nomaiņu un katlumājas remontu, kā arī dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas celtniecību Aleksandrovas ciemā. Lai varētu veikt minētos pasākumus, ir plānots iesaistīties projektos, ņemot kredītu līdzfinansējuma nodrošināšanai. Vēl pagastam ir speciālā budžeta ieņēmumi, kas pagājušajā gadā bija Ls 15646. Speciālā budžeta līdzekļi pamatā tiek izlietoti pagasta ceļu uzturēšanai, pērn no Valsts autoceļu fonda līdzekļiem pagasts saņēma Ls 14500.

J. Purmalis: “Pamatā šīs naudas pietiek tikai uzturēšanas darbiem, kapitālie remonti vispār nenotiek. Mums arvien ir neatjaunota viena savulaik plūdu laikā izskalotā caurteka, jo kompensācija bija pamaza. Ceļu saglabāšanā pašvaldība sadarbojas ar mednieku kolektīvu “Piedruja”, kurā ir 24 biedri. Lieta tāda, ka pāris pēdējos gadus problēmas ceļiem sagādā bebri, kuri aizsprosto caurtekas. Ja aizvadītā ziema būtu sniegiem bagātāka, mums noteikti tiktu izskaloti ceļi tieši bebru sabūvēto aizsprostu dēļ, jo, sniegam intensīvi kūstot, ūdenim nebūtu kur palikt.

Lai kā mednieki cenšas, bebru savairojies daudz. Visus gadus mednieku kolektīvs karoja ar trakumsērgu, jau otro gadu arī ar bebriem. Mēs neprasām, lai mums nes konkrētus pierādījumus par nošautajiem dzīvniekiem, ticam mednieku kolektīva ikgadējai atskaitei, un savu iespēju robežās (2-5 lati) apmaksājam patronu izdevumus.”

Juris ROGA