Gaisma — telpas dvēsele

Daudzi droši vien zina, ka, pamatkrāsas sajaucot savā starpā, ie-gūst papildkrāsas, bet, pamatkrāsas sajaucot ar papildkrāsām, iegūst terciālās krāsas. Tā varētu turpināt bezgalīgi un iegūt aizvien jaunas krāsas, bet ar to vien viss nebeidzas.

Katrai no šīm iegūtajām krāsām ir tonis, kuru var padarīt gaišāku vai tumšāku, pievienojot (vairāk vai mazāk) baltās vai melnās krāsas. Šķietami jaunas krāsas var iegūt arī ar ilūziju palīdzību, piemēram, saliekot blakus divas krāsas, acs neuztver katru krāsu atsevišķi, bet gan to kopumu, tādējādi radot citas krāsas efektu. (Piemēram, pelēkā krāsa padara sarkano zaļganu. Tas vislabāk novērojams, ja uz pelēka laukuma uzzīmē sarkanu apli, to vēro pāris minūtes, tad aizver acis. Jūs būsiet pārsteigti par atklājumu, ka patiešām redzat zaļo krāsu.)

Bet kas gan padara krāsu par krāsu? Priekšmeti paši taču to neizstaro. Cilvēka acs krāsu uztver tikai ar gaismas palīdzību. Dažādos leņķos viena un tā paša priekšmeta krāsa šķiet citādāka. Neapšaubāmi arī priekšmeta formai ir liela nozīme. Uz apaļas un plūstošas formas priekšmetiem atstarotajā gaismā krāsas pārejas ir pakāpeniskas un tādējādi maigākas nekā šķautnainās formas, kas rada dramatisku iespaidu, jo gaišā un tumšā kontrasts ir ļoti liels.

Neapšaubāmi, tieši tāpēc Starptautiskajā dizaina izstādē Milānā piedāvātās lampas un apgaismes objekti ir visu iespējamo formu, lielumu un krāsas, sākot no retro stila lustrām un beidzot ar tādiem avangardiskiem darbiem kā milzīgās ziedu kaskādes līdz pašai grīdai. Tās visas ir izgatavotas ar mērķi, lai radītu vajadzīgo noskaņu. Veiksmīgi sakombinējot interjera priekšmetus, gaismai tiek iedalīta galvenā loma, apvienot un papildināt kopainu, gluži kā vērtīgai dāvanai ir vajadzīgs tikpat vērtīgs iesaiņojums.

Ilona STEPIŅA, RTU II kurss