Gandarījums

Tie ir: “Mõkūņkolnam” (veltījums jaunatnes svētkiem, kas katru gadu notiek Mākoņkalnā), “Ondrupinei”, “Mõtes dīnā”, “Represātajim”, “Sārõjūšõ Mõte” (šis dzejolis bieži tika lasīts pie pieminekļa Dagdā ar tādu pašu nosaukumu, dzejolī izskan apcerējums, par ko viņa sēro) un “Myglas võli” — viens no pēdējiem dzejoļiem, kurš pašai autorei patīk visvairāk. Šajā dzejolī izskan agrāko laiku salīdzinājums ar mūsdienām. Par piemēru Inta paņēmusi savu dzimto sādžu un ceļmalas krustu. Pēdējā pantiņā izskan mūsdienu realitāte:

Par divim kļovim aust gaisma, i izgaist
Myglas võli par nūpļautū pļovu.
Saērst atmiņu pleivurs kai mygla,
Kļovu pakõjē nūkrits jau krysts...

Dzeju Inta raksta kopš vidusskolas gadiem, taču tik nopietnā izdevumā publicējusies pirmoreiz. Autorei liels gandarījums apzināties, ka viņas dzeja tagad ir lasāma ļoti autoritatīvā izdevumā vienkopus ar Latvijā pazīstamu un sabiedrībā atzītu autoru darbiem. Literatūras almanaha “Olūts” 11. laidienā publicējušies arī tādi ievērojami cilvēki kā Antons Slišāns, Pēteris Zeile, Antons Rancāns, Antons Kūkojs, Antons Matvejāns.

Juris ROGA