Aizmirstajā lauku kapsētā

Lauku kapsētas... Rajona teritorijā ir vairāki simti kapsētu. Diemžēl daudzas no tām palikušas kā pēdējais atgādinājums par izmirušiem ciemiem. Taču arī lauku apbedījumu vietas nav aizmirstas, nav pamestas. Mirušo piederīgie, pat ja viņi pašlaik dzīvo ļoti tālu no dzimtās Latgales, pāris reizes gadā apmeklē tuvinieku kapus, lai iededzinātu sēru svecītes, noliktu ziedus un pienācīgi sakoptu.

KapsētaKapsētaPar pilsētas un lauku kapsētu uzturēšanas tēmu pastāvīgi raksta “Ezerzeme”. Mūsu lasītāji galvenokārt izsaka pateicību vietējām varas iestādēm par iejūtīgu attieksmi pret apbedījuma vietām. Es apmeklēju Dagdas pilsētas kapus, kur valda kārtība, kas atbilst priekšzīmīgas sakoptības tradīcijām. Šī problēma Krāslavā tika risināta ar lielām grūtībām, taču varas maiņa deva ilgi gaidīto rezultātu: divos gados novada domes saimnieciskās nodaļas darbs redzams it visur. Labas izmaiņas skārušas arī apbedījumu vietas. Šajā sakarā mani ļoti pārsteidza telefonzvans no Piedrujas: “Atbrauciet, palīdziet ieviest kārtību ciemata kapsētā.” No ilggadējās žurnālista darba prakses lieliski zinu, ka lasītāji lūdz palīdzību ar laikraksta starpniecību tikai ļoti svarīga iemesla dēļ, bet pēcpadomju laikā — kā pēdējā instancē.

To, ko es ieraudzīju pierobežas ciemata kapsētā, mani šokēja: šī vieta visdrīzāk atgādināja izgāztuvi nekā kapsētu. Nekārtīgs nožogojums, uz kura “greznojas” pirms vairākiem gadiem nomestie vainagi, sašķiebušies pieminekļi, nolauzti krusti, atkritumu kaudzes apbedījumu vietas teritorijā. Taču visdrausmīgākā aina — blakus esošajā teritorijā, kas pārvērsta par milzīgu izgāztuvi. Turklāt kapsētas priekšā zeme izrakņāta tā, it kā te būtu sprāgusi bumba. Vēlāk noskaidrojās, ka te remontēts ciemata ūdensvads.

Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Purmalis uzskata, ka apbedījuma vietu uzturēšana ir sabiedrības pienākums. Pašvaldība tikai atbild par piegulošo teritoriju, ko es minēju iepriekš. Pagasta vadītājs apgalvoja, ka pārējās pagasta kapsētās tiek uzturēta normāla kārtība, bet ciemata iedzīvotāji nekādi nevar sasparoties. Situācija ir paradoksāla, jo visnolaistākā kapsēta atrodas gandrīz blakus pagasta ēkai. Gribas ticēt, ka šī publikācija kalpos par ieganstu, lai ciemata iedzīvotāji organizētos, un pie šīs problēmas laikraksts “Ezerzeme” noteikti atgriezīsies.

Pirms gada man nācās pabūt Patarnieku kapsētā, kur es pievērsu uzmanību priekšzīmīgai kārtībai. Lūk, arī šajā dienā es apmeklēju apbedījuma vietas Lupandos, Kiseļevcos un Talojevcos, kur vietējie iedzīvotāji godina savu senču piemiņu un jau agrā pavasarī veikuši nepieciešamos labiekārtošanas darbus. Kārtība valda tur, kur par to pastāvīgi rūpējas. Gribas ticēt, ka Piedrujas iedzīvotāji ņems piemēru no viensētniekiem, kuri nevis vārdos, bet gan darbos godina kristīgās vērtības.

Aleksejs GONČAROVS