Visi priekšnoteikumi ir

Šajā mācību gadā Asūnes pamatskolā ir 123 audzēkņi, strādā 21 pedagogs ar atbilstošu augstāko pedagoģisko izglītību, no kuriem 3 pedagogi ieguvuši maģistra grādu. Tiesa, pastāvīgā darbā izglītības iestādē ir 16 skolotāju, pārējie šurp brauc mācīt priekšmetus amatu savienošanas kārtībā.

Skolotājiem savā darbā ir jāizmanto daudzveidīgas darba metodes, jāmeklē jauni mācību vielas apguves veidi, tāpēc pedagogi regulāri papildina savas zināšanas, apmeklējot kvalifikācijas celšanas kursus. Vārdu sakot, šajā izglītības iestādē strādā radošs skolotāju kolektīvs, kuri ne tikai vada stundas, bet arī aktīvi iesaista skolēnus dažādos projektos. Daži skolotāji ir apguvuši otru specialitāti, kas jāvērtē ļoti pozitīvi.

Pamatskola pēdējo gadu īsteno mazākumtautības pamatizglītības programmu — tā ir krievu plūsmas 9. klase, kuras audzēkņi šogad pabeidz šo skolu. Ar 1. septembri Asūnes pamatskola būs latviešu. Skolas nākotne atkarīga no daudziem faktoriem, taču pats galvenais, ka bērni šeit ir. Nav šaubu, ka pirmā klase nākamajā mācību gadā tiks nokomplektēta, bet grūtības paredzamas 7. klasē (šobrīd tā ir 6. klase), kas varētu būs nepilna.

Ar šo gadu skolā radusies iespēja sagatavot bērnus pirmajai Komūnijai. Šeit liels ir skolotājas Regīnas Rutkas ieguldījums. Lai gan izglītības viņai pārpārēm (sākumskolas, pirmsskolas skolotāja, pedagoģijas maģistrs), tagad mācās Rēzeknē.

Mācību gada laikā skolēniem ir iespēja darboties dažādos pulciņos un fakultatīvos (sporta, teātra, mūzikas, deju, no-vadpētniecības pulciņos, darboties mazpulkos), doties mācību ekskursijās, piedalīties dažādos pagasta pasākumos, kā arī tradicionālajos skolas pasākumos. Skolas dzīvē tiek iesaistīti arī vecāki.

Ja ar pedagoģisko kolektīvu viss kārtībā, tad ar tehniskajiem darbiniekiem ir neliela problēma — šobrīd tiek meklēts saimniecības daļas vadītājs. Pagaidām šie pienākumi uzticēti vietas izpildītājam. Kopumā ir septiņi tehniskie darbinieki.

Skolā ir datorkabinets, kurš aprīkots ar atbilstošām mēbelēm un datoriem. Visi skolēni ir apgādāti ar mācību grāmatām, kuru iegādei katru gadu tiek iedalīti līdzekļi: dotācijas no valsts un no pagasta.

Tagad par lielāko sāpi — internetu. Solījumu ierīkot interneta pieslēgumu bijis daudz un sen, bet vezums nav izkustējies no vietas. Varbūt šogad. Katrā ziņā pagasta priekšsēdētājs Jānis Vilgerts apgalvo, ka tagad problēma tiks atrisināta: “Skola ir bez interneta, bet drīz viņiem tas būs. Jau rit projekts, uz ūdenstorņa tiks uzstādīta antena, lai nodrošinātu radioviļņu pārraidi.”

Internets ir ļoti nepieciešams, jo pašreiz mācību programmas apgūšana ir apgrūtināta. Arī skolas administrācijai nav viegli strādāt, jo visi jaunākie likumi un normatīvie akti visātrāk atrodami tieši internetā. Iespēja izmantot internetu bērniem un skolotājiem ir pagastā vai bibliotēkā, kur nekad neatsaka, bet patiesībā tas neko neatrisina vai atrisina ļoti maz. Piemēram, kā varēs paveikt pārbaudes darbus informātikā bez interneta?

Otra liela problēma — sporta zāle. Projektiņš kaut kur ministriju gaiteņos gaida savu rindu, bet zāles kā nav, tā nav. Cerība mirst pēdējā, bet laikam arī tās vairs nav, jo šeit visi saprot administratīvi teritoriālās reformas neizbēgamību. Tālab dara to, ko var paveikt pašu spēkiem: nopirkuši bērniem novusa un tenisa galdus, lai ir iespēja nodarboties ar fiziskām aktivitātēm arī starpbrīžos. Ir sapirkts cits sporta inventārs. Tagad bērni pamatā nodarbojas svaigā gaisā. Nedaudz labiekārtots volejbola laukums, padomā ir skrejceļu sakopšana. Vispār Asūnes skolas bērniem ļoti patīk sportot.

Žēl, ka šajā situācijā valdība nepadomā par vienkāršiem lauku cilvēkiem. Ja tā turpināsies, lauki var palikt pavisam tukši. Šodien nelielajai pamatskolai, kurā iekārtota mūsu novadnieka K. Raudives piemiņas istaba, ir visas iespējas pastāvēt. Visi priekšnoteikumi tam ir.

Juris ROGA