Ezers atgriezies

Starp citu, šo gleznaino dabas stūrīti gan vasarā, gan ziemā labprāt apmeklēja Krāslavas un Daugavpils makšķernieki. Vārdu sakot, noskuma cilvēki, bet, lūk, Ūdrīšu pagasta padome sāka meklēt problēmas risinājuma variantus, piesaistot investīcijas. Bija vajadzīgi visai prāvi līdzekļi, un tie tika atrasti. Iestājās ilgi gaidītais brīdis: rudenī Daugavpils firmas “BCK” celtnieki uzsāka uz Tartaka upītes atjaunošanas darbus, par ko mūsu laikraksts jau informēja lasītājus. Protams, es neatturējos no kārdinājuma iegriezties šajā aizsargājamajā stūrīti arī pavasarī.

Manam priekam nebija robežu: atrisināti divi galvenie jautājumi. Jaudīgajam aizsprostam, kas uzbūvēts saskaņā ar principiāli jaunu projektu, sabrukums vairs nedraud. Tagad noteiktais ūdenskrātuves līmenis tiek nodrošināts dabiskā veidā. Vairs nav nepieciešamības regulēt to, tāpēc nākotnē cilvēka faktors ir pilnībā izslēgts. Atjaunots arī ceļš pāri aizsprostam, un tagad Misjūnu ciema iedzīvotājiem vairs nav jābrauc pa apvedceļu, lai nokļūtu ciematā un Krāslavā.

Palu ūdeņi jau noplūduši, un ezers atkal izskatās burvīgi. Nav šaubu, ka lielajā dīķī divos trijos gados atjaunosies zivju resursi. Virs mežezera, tāpat kā agrāk, riņķo kliedzošo kaiju bari, ligzdošanas vietas sev noskata pīles un tilbītes.

Vietējais iedzīvotājs Eduards Vatmans, neslēpjot prieku par ezera atgriešanos, ir pārliecināts, ka uz šejieni drīz atlidos arī gulbji — Tartaka vizītkarte.

Beidzot stāstu par sirdij mīļo tēmu, izteikšu minējumu: cilvēki vairs negrib samierināties ar sabrukumu un postu, kas Latgales iedzīvotājiem sagādāja tik daudz bēdu.

Aleksejs GONČAROVS