Psihologa konsultācija:Kas mums traucē dzīvot?

Taču paiet pirmā pavasara diena, viena nedēļa, otra, taču nekas nenotiek — joprojām ir smagi elpot un aizvien mēs ātri saskaišamies, kad jāpriecājas par pavasara siltumu un sauli. Kāpēc tā notiek? Ir vairāki iemesli: pastāvīgs stress, hronisks nogurums... Ir arī mūsu iekšējie ienaidnieki, kuriem patiesībā, lielās līnijās skatot, vienalga, kāds tur ārā gadalaiks! Šajā rakstā parunāsim par šiem mūsu iekšējiem ienaidniekiem, kuri traucē dzīvot.

Viens no tādiem ienaidniekiem, kas dzīvo mūsos, ir aizdomīgums. Viena no spilgtākajām un asākajām aizdomīguma izpausmēm ir hipohondrija jeb nemitīga slimību meklēšana sevī. Agri vai vēlu cilvēks patiešām sāk slikti justies. Ar smagiem aizdomīguma gadījumiem (paranoju, maniakāli depresīvo psihozi, māniju) nodarbojas psihiatri. Turpretim mēs parunāsim par parasto aizdomīgumu. Tas var izpausties arī kā kāda cilvēka pārmērīga turēšana aizdomās. Kā spriež aizdomīgs cilvēks? “Priekšnieks pagāja garām un nepaskatījās uz mani, tātad viņš nav apmierināts ar mani”, “Kad es iegāju bankā, visi pagriezās uz manu pusi, bet kad gāju projām, kāds sāka smieties. Tas nozīmē, ka viņi runāja par mani.”

Bez tā, ka cilvēks pats, bez citu palīdzības pārvērš savu dzīvi par elli, viņš pastāvīgi papildina ārējo ienaidnieku skaitu. Turot aizdomās apkārtējos visos nāves grēkos, viņš pats sāk izturēties pret viņiem sliktāk, kas izraisa atbildes reakciju. Nokļuvis apburtajā lokā, cilvēks zaudē draugus, paziņas un kļūst vientuļš. Kas dod viņam ieganstu vainot pasauli visos grēkos?

Vēl viens ienaidnieks — pārlieku iedomība jeb augstprātība. Nedrīkst jaukt ar pašvērtējumu, ar mīlestību un cieņu pret sevi! Augstprātība ir dīvaina metode meklēt mīlestību. Augstprātīgiem cilvēkiem patīk pūst miglu acīs. Augstprātība liek cilvēkam redzēt sevi īpašu, labāku un nozīmīgāku par citiem. Patiesībā augstprātība maskē personīgās nepilnvērtības un nepastāvības izjūtu. Tā ļauj saglabāt drošu distanci ar apkārtējiem. Visi grib, lai viņus saprastu, taču baidās, lai viņus neatmaskotu.

Visizplatītākais augstprātības princips ir pārmērīgas aizņemtības izjūta. Cilvēkam nav laika, lai patīksminātos par saulrietu, palasītu bērnam uz nakti pasaku, patērzētu ar draudzeni pie tējas tases, pavadītu vakaru ar vecākiem, vienkārši nodarbotos ar sevi. Tādi cilvēki nevar atļauties sev esamības prieku: viņiem jāglābj pasaule. Viņi cenšas panākt pilnību visās lietās, taču tā nebūt nav labdarība. Patiesībā viņi tikai mēģina saņemt apkārtējo atbalstu, justies labākiem par citiem. Kāpēc viņiem tas ir vajadzīgs? Lai kaut reizi tiktu galā ar savu nepastāvību. Pašķirstiet kādu ilustrētu žurnālu vai noskatieties jebkuru raidījumu no zvaigžņu dzīves. Aiz galvaspilsētas slavenību ambīcijām jūs viegli saskatīsiet bailes. “Bet karalis pliks!” Un viņu mēģinājumi uzspiest visiem savus ideālus un dzīvesveidu, dabiski, vislabākos un visprogresīvākos, jums liksies diezgan nožēlojami un nenozīmīgi. Vēl viens augstprātības simptoms: jūs cenšaties samudžināt un sarežģīt pat visvienkāršākās lietas. Jūs pieliekat titāniskus pūliņus, lai atstātu iespaidu uz apkārtējiem. Labākās zāles pret pārlieko iedomību ir smiekli. Pasmejieties par sevi un neaizmirstiet to darīt regulāri. Psihologs Stanislavs Ežijs Lecs ir teicis, ka dzīve ir pārāk smaga, lai tai piedēvētu vēl īpašu svaru.

Viss, kas norisinās mūsos, reizēm ir jāsakārto un jāizpurina kā mantas, kas ilgi glabājušās skapī. Vai to jums izdosies izdarīt patstāvīgi? Ja ir tāda vēlēšanās, tomēr labāk būtu to pamēģināt kopā ar speciālistu. Piemēram, treningā. Visai unikāla forma, kā sakārtot sevi. Protams, katram ir sava uts, tomēr ir labāk, kad tā skrien noteiktā virzienā, tā, kā mums vajag šobrīd.

Tieši šādu iespēju arī dod trenings. Starp citu, 1. aprīlī var apmeklēt sieviešu treningu “Sieviešu likteņu scenāriji. Diena sev”. Tas nav 1. aprīļa joks, bet gan reāla iespēja ieklausīties sevī un noskaidrot visu apkārt notiekošo. Treninga programmu jūs varat atrast un pierakstīties www.gorod.lv Pozitīvās domāšanas planēta.

Jūs joprojām varat uzdot savu jautājumu jebkurā veidā pa mobilo tālr. 25921459 vai pa e-pastu: konuss@inbox.lv un saņemt atbildi laikrakstā. Jautājumu autoru anonimitāte garantēta.

Irina JAPIŅA, psiholoģe