Mūsdienās ikviena tautas nama dzīvotspēja ir ciešā saistībā ar pašdarbnieku aktivitāti. Ja nav cilvēku, kuri vēlas pulcēties kopā, lai dziedātu, dejotu, lasītu dzeju, iestudētu izrādes un visu to parādītu skatītājiem, tad nav arī dzīvības tautas namā. Diemžēl daudzviet laukos vairs nav pietiekami cilvēku, kuri spēj un grib uzturēt dzīvību tautas namos.
Nedaudz labāka situācija ir rajona pilsētās. Uz interviju aicināju Dagdas tautas nama direktoru Jāzepu Ornicānu, kura vadītajā iestādē šobrīd darbojas 13 pašdarbības kolektīvi, kas aptver visu vecuma spektru: sākot no maziem bērniem, kas dzied “Cālī”, līdz pat pensionāriem.
Pazīstamāko kolektīvu nosaukumi ir izskanējuši arī tālu: Tautas deju ansamblis “Dagda” šogad svinēs savas pastāvēšanas 30 gadu jubileju (kolektīvu vada pats tautas nama direktors); folkloras kopa “Olūteņi” šogad svinēs 10 gadu pastāvēšanas jubileju (vada Inta Viļuma); garīgo dziesmu ansamblis “Oremus” (vada Solvita Plivča); bērnu vokālais ansamblis “Dardedzīte” (vada Anželika Pokule) un citi.
— Vienubrīd Dagdas tautas nama aicinājums pieteikties darbībai kolektīvos bija izvietots pašvaldības mājas lapā internetā. Vai tiešām pienācis laiks, ka jau jāizmanto pat šī iespēja, lai būtu kam dejot un dziedāt?
— Ja tautas namā nav dzīvības, tad kamdēļ tas vajadzīgs? Tautas nams nevar stāvēt kā piemineklis, tajā ir jābūt cilvēkiem. Ne tikai tiem, kas apmeklē koncertus, dažādus atpūtas pasākumus, bet arī tiem, kas aktīvi darbojas pašdarbības kolektīvos un uzstājas uz skatuves. Tā ir katastrofa, kas šobrīd notiek laukos — maz sociāli aktīvu cilvēku. Situācija sarežģīta arī Dagdā. Izejamās dienās, kad lauku skolēni ir devušies uz vecāku mājām, arī pie mums ielas paliek patukšas.
Cenšamies izmantot visas iespējas, lai aicinātu cilvēkus uz pašdarbības kolektīviem. Mums vajadzīgi gan dziedātāji, gan dejotāji, gan muzikanti, vārdu sakot, ir iespēja pieteikties jebkurā kolektīvā, kas šķiet sirdij tuvāks. Dagdā aktīvākā daļa ir pensionāri, kas darba mūža gados bija pieraduši, ka jānāk uz tautas namu un kaut kas jādara. Viņiem arī tagad gribas to darīt. Aktīvi ir skolu jaunieši, bet, tā kā pašdarbības kolektīvos liels procents dalībnieku ir no laukiem, tad rodas grūtības organizēt pasākumus laikā, kad bērni dodas mājās pie vecākiem. Piemēram, TDA “Dagda” no astoņiem pāriem tikai daži ir Dagdas iedzīvotāji.
Diemžēl pašdarbībā maz pārstāvēta ir tieši vidējā vecuma paaudze. Ir aktīvi cilvēki, bet viņu palicis ļoti maz. Tāpēc saviem darbiniekiem saku, ka jā-pieskaņojas situācijai. Ja pieaugušo pulkā vairs nav, kas varētu darboties, bet kas ir, tie negrib, tad jāiet pie jauniešiem un jāpiedāvā, jo viņiem vēl ir tā uguntiņa, kas nepieciešama pašdarbniekam. Viņi vēl kaut ko grib. Lielākā daļa pieaugušo vairs neko negrib, pat apmeklēt pasākumus, nerunājot par ko citu. Nesen gatavojām groziņu vakaru, bija pieteikta mūzika no Jēkabpils, bija iecerēta diskotēka, sagatavota improvizēta izrāde, taču intereses trūkuma dēļ nācās mūziķiem atteikt.
— Varbūt kāds interesents spriež: “Labprāt ietu dejot, bet lāgā neprotu. Kolektīvā visi profesionāļi — atlasi neiziešu, apcels vien.”
— Nē, nē, tas tā nenotiek. Atlases kritēriju mums praktiski jau sen nav nekādu. Ja gribi dziedāt, tad jābūt balsij. Dziedāt nevar jebkurš, tur jābūt vismaz nelieliem dabas dotumiem, bet, piemēram, dejot var iemācīties jebkurš. Ja vēlēsies — iemācīsies! Ja nevēlēsies, tad neviens profesionālis tev neko nevarēs palīdzēt. Nav lieki jāuztraucas, jāsaņemas un jāatnāk uz tautas namu, šeit visu izstāstīsim, pierakstīsim informāciju un nodosim attiecīgā kolektīva vadītājam. Ja cilvēks grib iet un runāt tieši ar kolektīva vadītāju, tad pirmajā stāvā pie kases ir ziņojumu dēlis, kur atrodama visa informācija par katra kolektīva darba laiku un mēģinājumu vietu. Viss ir vienkārši. Nav tā, ka gribētāju būtu stāvgrūdām, tāpēc visiem piedāvājam iespēju darboties tajā kolektīvā, kurā gribas.
— Vai pieteikties var arī pagastu pašvaldībās dzīvojošie ļaudis?
— Nekādu problēmu, cilvēkam jāatrisina tikai viens jautājums — kā nokļūt Dagdā un atgriezties mājās pēc mēģinājuma vai pasākuma. Jau sacīju, ka šobrīd tautas nama kolektīvos aktīvi darbojas jaunieši no vairākiem pagastiem, bet darba dienās viņi dzīvo uz vietas Dagdā — skolas internātā.
— Kā tiek stimulēti pašdarbnieki?
— Pašdarbniekiem visi tautas nama rīkotie pasākumi ir bezmaksas. Jauniešiem tas ir ļoti būtiski, jo ieeja uz diskotēku ir viens lats, bet pašdarbnieki to var apmeklēt par brīvu. Ir daļa jauniešu, kas tikai tādēļ nāk darboties pašdarbības kolektīvos. Neko sliktu tajā nesaskatu, jo būsim godīgi paši pret sevi — tāda ir mūsdienu dzīve, kurā par visu jāmaksā. Mēs nevaram pašdarbniekam maksāt naudu, jo tad zudīs pats princips: es piedalos pašdarbībā, jo man to gribas. Bet mēs varam stimulēt citādāk. Ja kolektīvs aktīvi darbojas, viņš tiek iesaistīts rajona un republikāniskajos pasākumos, tādējādi daudz redz un dzird. “Olūteņi” izbraukājuši krustām šķērsām visu rajonu un Latviju. Dažreiz brīnos, kā viņi to spēj, bet cilvēkiem patīk un viņi iegūst daudz pozitīvu emociju, apskata Latvijas pilsētas. Protams, tiem cilvēkiem ir jāpārkārto savu dzīvi tā, lai varētu to atļauties.
Ļoti svarīgs pašdarbības attīstībā ir transporta jautājums — ja nav transporta, tad nekur netiksi. Ar transportu mūsu kolektīvus nodrošina Dagda dome. Au-tobuss ir normālā stāvoklī, varam braukt, kur vien nepieciešams. Nekad nav bijis tā, ka dome atteiktu autobusu, ja vien tajā var paņemt vajadzīgo cilvēku daudzumu. Ja braucēju vairāk, tad jautājumu ar domes atbalstu risinām citādi.
— Esmu dzirdējis, ka kādreiz tika praktizēti pašdarbnieku vakari, kas arī kalpoja kā stimuls dziedāt un dejot.
— Tā bija, bet tagad vairs nav. Es pats atceros, ka katras sezonas sākumā, rudenī, tautas namā notika pašdarbnieku vakari, kuros piedalījās visi pašdarbnieki. Tika veidotas veselas atpūtas programmas. Diemžēl pārmaiņu laiks šai cilvēku nodarbei nebija labvēlīgs. Pie stimuliem pieder arī to vidusskolas jauniešu godināšana izlaidumā, kuri piedalījušies pašdarbībā. Katram pasniedzam Pateicības rakstu, kā arī nopērkam kādu dāvaniņu. Tas ir ļoti svarīgi, jo mūsu nākotne ir atkarīga no šīsdienas bērniem: ja cilvēks iesaistīts pašdarbībā kopš bērnības, tad viņš arī turpmākajos gados paliks aktīvs. Vidējos gados cilvēkam jau ir dažādi kompleksi, iesaistīt viņu pašdarbībā ir ļoti grūti. Savā laikā bija uzstādījums, ka skolās vajag likvidēt pašdarbību. Manuprāt, dzīve nesastāv tikai no matemātikas, fizikas, ķīmijas un citām zinātnēm. Ej nu sazini, kas kādā konkrētā situācijā cilvēkam izrādīsies svarīgāks!
— Paldies par atbildēm!
Juris ROGA