Iepazīt citam citu

Varaviksnea konferenceSlavenais pedagogs bija pārliecināts, ka tikai ar labu izglītību cilvēks var atklāt savu radošo talantu un nodzīvot dzīvi apzināti un noderīgi pasaulei. Patlaban vidējo mācību iestāžu skolotāju un skolēnu Eiropas programma nosaukta Renesanses laikmeta izcilā skolotāja vārdā — programma Comenius. Ko mēs zinām par saviem kaimiņiem Eiropas Savienībā? Nedomāju, lai kāds varētu atbildēt, ka pietiekami daudz. Līdz pat šim laikam mēs dzīvojam saskaņā ar stereotipiem un par Rietumeiropas tautām spriežam visai aptuveni. Runājot par tādām lietām kā izglītības sistēma vai audzināšanas metodes, mūsu zināšanas ir visai pieticīgas. Piekrītiet, ka par saviem partneriem tomēr būtu jāzina sīkāk. Mūsu Eiropa nav nemaz tik liela, lai neinteresētos par kaimiņiem.

Projekts “Mācīties Eiropu” tapa triju skolu: Valsts pamatskolas Hailigenhauzā (Vācija), Longšoras skolas Belfāstā (Ziemeļīrija) un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas sadarbības gaitā. Triju skolu skolotāji uzrakstīja apmaiņas un sadarbības projektu. Kādi mērķi tad izvirzīti tā dalībniekiem? Šķiet, ka galvenais ir pastāvošo stereotipu, nacionālo un rasu aizspriedumu pārvarēšana, kuru mūsdienu Eiropā ir atliku likām. Turklāt interesanti ir uzzināt, kā strādā tavi kolēģi citās valstīs. Ar kādām problēmām viņiem nākas sastapties un kā viņi tās risina. Projekta gaitā notika divi praktiskie semināri. Piemēram, Vācijā dalībnieki plānoja projekta darbu, iepazīstināja vācu skolēnus ar savām valstīm un skolām, apsprieda pedagogu lietas... Jāsaka, ka Vācijas skolēniem bija interesanti uzzināt, kur atrodas Latvija. Tieši ar to mēs arī sākām iepazīt cits citu. Interesējāmies arī par to, kādā valodā runā, kādus priekšmetus mācās utt. Mēs demonstrējām klipu “Welcome to Latvia”, pastāstījām par ārpusklases darbu. Vēlāk pusgada laikā aktīvi “mācījām Eiropu” katrs savā skolā. Varavīksnes skolēni apguva vācu un īru dziesmas un dejas, sastādīja kalendāru, kas ietvēra gada cikla svētku aprakstu Īrijā, Vācijā un Latvijā, meklēja informāciju par valstīm Internetā... Vārdu sakot, gatavojās uzņemt viesus martā. 19. - 21. martā projekta dalībnieki pulcējās Krāslavā. Te, Varavīksnes skolā, notika projekta pēdējais praktiskais seminārs. Viesi no Īrijas un Vācijas vadīja stundas, kurās stāstīja par savām valstīm un skolām, par skolā rīkotajiem pasākumiem un svētkiem. Jāsaka, ka tika uzdots daudz jautājumu. Tā taču allaž notiek: jo vairāk uzzini, jo vairāk rodas jautājumu.

Projekta gaitā bija skolotāju tikšanās. Tajās tika apspriesti projekta rezultāti, iezīmēti nākotnes plāni. Vienbalsīgi tika nolemts turpināt sadarbību, šim nolūkam radīt kopīgu jaunu programmas Comenius projektu. Plaša un piesātināta bija arī ekskursijas programma. Trijās dienās viesi apmeklēja Rīgu, Aglonas baziliku un Maizes muzeju, apskatīja Daugavpili un, protams, Krāslavu, tikās ar Krāslavas mēru Mečislavu Lukšu. Viesus interesēja viss: mūsu baznīcas, muzeji un veikali. Neviens no viesiem nekad agrāk nav bijis Latvijā un tikai kaut ko dzirdējis par to.

Kādi tad ir viņi, mūsu Eiropas partneri? Dažādi, tāpat kā mēs ar jums. Jautrais īrs Jens visus apbūra ar savu humoru, enerģiju, radošo degsmi; Jena kolēģe Moira bija neparasti atklāta, emocionāla, kustīga; Kriss, trešais “īru komandas” dalībnieks, bija domīgs un kluss. Vācieši lieliski iekļāvās mūsu grupā: mīļā, labā un taktiskā Elizabete, prātīgais un miermīlīgais Klauss, kustīgais un smaidīgais Kristians. Šķirties no mūsu ciemiņiem bija grūti. Taču pirms atvadām mēs vienojāmies: pārāk maz esam paspējuši izdarīt, ir ļoti daudz kopēju interešu, bet problēmas, kas arī lielākoties ir kopīgas, vieglāk risināmas kopīgiem spēkiem. Tāpēc noteikti tiksimies! Tagad jau Belfāstā. Apmaiņa turpinās. Sporta pasākumi, visu triju skolu audzēkņu nometne — tās ir tikai dažas ieceres nākamajam gadam. Lai šie plāni piepildās. Mācāmies Eiropu. Mēs tikai sākām iepazīt cits citu.

Andrejs JAKUBOVSKIS