Kā kļūt par īstiem eiropiešiem?

Pirms šīs intervijas redakcijā vērsās daudzdzīvokļu namu Raiņa ielā 6 un Vienības ielā 12 pārstāvji. Es visu laiku saņēmu jautājumus arī pa telefonu, uz kuriem bija ar mieru atbildēt firmas “Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājs Valērijs Maslovs un sabiedrības ar ierobežotun atbildību dzīvokļu iecirkņa priekšnieks Vladimirs Ivanovs. Te svarīgs ir precizējums: uzņēmums, kas radīts 2003. gada oktobrī, pieder pašvaldībai un dibinātāji nav fiziskas personas. Savos telefonzvanos redakcijai jūs, godājamie lasītāji, SIA “Krāslavas nami” akciju turētāju skaitā minējāt tagadējo deputātu vārdus. Tas ir ne vairāk kā baumas, kas pa pilsētu izplatās ar ļaunu nolūku — diskreditēt pastāvošo varu.

— Sākumā par galveno. Kāds ir pašvaldības uzņēmuma finanšu stāvoklis un vai patērētāji, ievērojot silto ziemu, var cerēt uz to, ka tiks pazemināta maksa par siltumapgādi?

V. M. - SIA “Krāslavas nami” ir kredītsaistības: ilgtermiņa un kārtējās. Mēs strādājam pie projektiem, lai modernizētu centrālās katlu mājas iekārtu, kas fiziski novecojusi. Labiekārtoto dzīvokļu īpašnieku parāds mūsu uzņēmumam par siltumapgādi un apkalpošanu sasniedz 289919 latus. Darbojas parādu piedziņas sistēma.

Apkures sezona turpinās. Tai beidzoties, tiks aprēķināti faktiskie izdevumi, veikta analīze. Pēc tam būs iespējams maksas par apkuri pārrēķins. Precizēšu: ekonomija nav aprēķināma vienkārši. Pat silta āra laika apstākļos uzņēmuma izmaksas nesamazinās: personāla algām, remonta darbiem, materiālajai apgādei. Kas sakāms par mainīgām izmaksām, iegādājoties kurināmo, tad te neliela ekonomija bija. Tajās pilsētās, kur aprēķins par apkuri tiek veikts saskaņā ar skaitītāju rādītājiem, patērētāji jau jūt finansiālo atvieglojumu. Tāpēc rīdziniekiem šajā ziņā ir veicies. Daugavpils un Krāslava pagaidām neveic aprēķinus atbilstoši namu skaitītājiem, tāpēc te ir pāragri runāt par maksas pazemināšanu. To parādīs kopsavilkums, kur tiks uzskaitītas uzņēmuma pastāvīgās izmaksas un mainīgās izmaksas kurināmā iegādei. Februārī daļēji (par 5 santīmiem par kvadrātmetru) mēs pazeminājām maksu par siltumenerģiju.

- Kas tiek darīts parāda piedziņai no labiekārtoto dzīvokļu īpašniekiem?

V. I. - Pirms parādu piedziņas dokumentu sagatavošanas ar katru klientu tiek veikts individuālais darbs. Individuālajās sarunās tiek noskaidrots parādnieka materiālais stāvoklis, tiek dots laiks nomaksāt parādu divu trīs mēnešu laikā pēc apkures sezonas beigām. Daudzus šāda sistēma apmierina. Ja neatrodam kopīgu valodu, tad parāda piedziņas problēma tiek lemta tiesā: gan attieksmē pret īpašniekiem, gan pret īrniekiem. Parasti ar tiesas spriedumu parādi tiek piedzīti pusotra divu gadu laikā. Starp citu, pēdējos gados situācija ar parādu piedziņu uzlabojas: te palīdzēja privatizācija, paaugstinās dzīvokļu īpašnieku un īrnieku disciplīna un pašapziņa, kas liecina arī par dzīves līmeņa celšanos. Krāslavieši jau iemācījušies atrast peļņas avotus vai nu citās pilsētās vai arī ārzemēs.

- Kā tiek veikts dzīvokļu remonts?

V. I. - Saskaņā ar perspektīvo plānu. Ik gadus mēs remontējam namu ieejas: sienas, logus, durvis, nomainot pastkastes, piecos sešos daudzdzīvokļu namos. Pagājušajā gadā šāds remonts tika veikts Rīgas ielā 109, 111, 113, Raiņa ielā 21 un Ezera ielā 16. Šogad remonta brigāde jau veikusi darbus Raiņa ielā 6 un Baznīcas ielā 6. Tagad kārta namiem Raiņa ielā 8, Latgales ielā 1, Rēzeknes ielā 53, Tirgus ielā 2 un Vienības ielā 5. Turklāt steidzami remonta darbi tika veikti atbilstoši pieteikumiem. Izlases veidā tika remontēti jumti namiem Jaunā ielā 2 un Latgales ielā 9.

- Iepriecinoša parādība: mūsu cilvēki mācās dzīvot eiropiešu stilā. Cik vien atļauj finanšu iespējas, tiek veikts dzīvokļu remonts, taču aktuāla paliek problēma par kārtības uzturēšanu koplietošanas vietās: namu ieejās, pagrabos, pagalmos. Ko jūs ieteiktu?

V. M. - Tā ir pašu īrnieku atbildības un pašapziņas problēma. Papildus izdevumiem kārtības uzturēšanai namu ieejās mūsu uzņēmums nav gatavs. Maksā par apsaimniekošanu nav iekļauta koplietošanas vietu apkalpošana. Diemžēl mēs pagaidām nenovērojam cilvēku pašapziņas celšanos, un tā ir visu Latvijas pilsētu problēma. Ja nama īrnieku sapulcē vairākums uzskatīs par vajadzīgu izmantot mūsu uzņēmuma pakalpojumus kārtības ieviešanā, piemēram, nama ieejā, tad mēs būsim gatavi piedāvāt šādu iespēju. Taču par papildus maksu. Šādu servisu tirgus ekonomikas apstākļos var piedāvāt arī citi: gan juridiskas, gan fiziskas personas. Ne tikai koplietošanas vietu apkalpošanā, bet arī remontā. Piemēram, māju siltināšanā. Par privatizēto dzīvokļu īpašnieku un īrnieku līdzekļiem novada domes personā. Papildus darbu izpilde ir nama īrnieku kompetencē, būtu tikai līdzekļi un vēlēšanās. Citās pilsētās ir piemēri, kad cilvēki nebaidās ņemt kopējo kredītu dzīvojamā fonda sakārtošanai.

V. I. - Kārtība koplietošanas vietās galvenokārt ir atkarīga no īrnieku attieksmes pret sabiedrisko īpašumu. Vienās ieejās kārtība pēc plānveida remonta saglabājas līdz desmit gadiem, citās jau pāris mēnešus pēc remontstrādnieku aiziešanas tiek izmālētas sienas un dedzinātas jaunās pastkastes. Kas sakāms par pagrabu sakārtošanu, tad mūsu uzņēmums ir gatavs darba laikā vai vakaros bez maksas piešķirt transportu, taču darba laikā atbilstoši pieteikumiem. Jādara gals kaitīgam paradumam stiept uz pagrabiem mēbeļu iepakojumus un citus sadzīves krāmus. Kārtība ir tur, kur to uztur pastāvīgi. Kas sakāms par pagalmiem, tad daudzstāvu namu celtniecības laikā tie nebija paredzēti tādam transporta skaitam, kāds ir tagad. Tāpēc daudzi zālieni ir pārvērsti par autostāvvietām, pret ko jācīnās pašvaldības policijai.

Automašīnu stāvēšana pie namiem traucē avārijas dienestu darbam. Mēs arī turpmāk centīsimies sekot bērnu laukumiem pagalmos un atpūtas solu stāvoklim. Protams, daudzdzīvokļu namu pagalmus nepieciešams kapitāli labiekārtot, kam vajadzīgi lieli līdzekļi, kuru pagaidām nav nedz novada domei, nedz arī mūsu uzņēmumam.

Pienācīgās kārtības ieviešana un uzturēšana koplietošanas vietās ir atkarīga no pašiem īrniekiem. Mēs esam gatavi atbalstīt sabiedrības iniciatīvas, taču reālo iespēju robežās.

- Vai mums netiks paaugstināti apsaimniekošanas tarifi, kā tas notika galvaspilsētā?

V. M. - Pēdējo reizi īres maksa paaugstinājās 1999. gadā, tagad tā joprojām paliek iepriekšējā līmenī: 16 santīmu par kvadrātmetru dzīvojamās platības. Šajā laikā sadārdzinājušies energoresursi, būvmateriāli, paaugstinājusies minimālā alga. Mēs esam iemācījušies strādāt stingras ekonomijas apstākļos, bez iespējām maksāt remontstrādniekiem un sētniekiem algas virs noteiktā minimālā līmeņa. Tarifu paaugstināšanas jautājumu lemj novada dome, kurai mēs atskaitāmies. Rīgā, kur ir daudz vecu namu, situācija kļuvusi kritiska, kas arī krasi paaugstināja apsaimniekošanas tarifus.

- Redakcija saņem telefonzvanus ar lūgumu pārbaudīt informāciju par to, ka jūsu uzņēmums iegādājies jaunu dārgu pilnpiedziņas un ne visai ekonomisku vieglo automašīnu. Kā ir patiesībā?

V. M. - Jā, radās nepieciešamība iegādāties vieglo automašīnu administrācijas vajadzībām. Konkursa kārtībā mēs iegādājāmies līzingā uz pieciem gadiem automobili “Subaru” 15000 latu vērtībā. Tas nepieciešams tajos gadījumos, kad mēs esam spiesti izbraukt uz cirsmām, kur pēc mūsu pasūtījuma tiek ražotas šķeldas. Nav izslēgts, ka turpmāk kā kurināmo būs jāizmanto arī kūdru, tāpēc nāksies izbraukt uz tās sagādes vietām. Lūk, kāpēc nepieciešams automobilis ar paaugstinātu pārgājību.

- Vai dzīvokļos būs vienmērīga siltumapgāde?

V. M. - Reizēm saņemam pretenzijas, uz kurām mēs reaģējam. Kopumā situācija uzlabojas. Problemātisku dzīvokļu kļūst aizien mazāk.

V. I. - Diemžēl dažiem dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem vienkāršāk ir vērsties ar sūdzībām pie mums nekā pa-šiem parūpēties par savu dzīvokļu siltināšanu. Logu rāmju nomaiņa un remonts dod acīmredzamu efektu - temperatūra paaugstinās pat par 4 - 5 grādiem. Pašdarbība apkures sistēmas remontā reizēm izjauc līdzsvaru, kas rada neērtības kaimiņiem. Atkal cilvēka faktors un pašapziņas līmenis...

- Paldies par izsmeļošām atbildēm.

Aleksejs GONČAROVS