Informācija par ziemājiem

Apsekotajos un izvērtētajos ziemāju laukos augus bojā vairākas slimības — tās inficē lapas un saknes. Neskatoties uz vairāku slimību izplatību un attīstību, augšanas konuss (punkts) ir dzīvs. Dienvidu nogāzēs veģetācija jau ir atsākusies un augi sāk ataugt.

Ziemas kviešu laukos augus nedaudz inficē sniega pelējums. Graudzāļu miltrasas vecā (rudens) infekcija ir uz augu lapām, tā inficē gandrīz visus augus un slimības attīstība 1-25 %. Lapu pelēkplankumainības un brūnās rūsas vecā infekcija, inficē gandrīz pusi kultūraugu. Miltrasas un lapu pelēkplankumainības jeb septoriozes ierosinātāji gaida attīstībai labvēlīgus laika apstākļus. Ieplakās, kur ir uzkrājies liekais ūdens, augi cieš no sakņu puves. Lielākā daļa apsekoto ziemas kviešu lauku ziemošanas periodā stipri cietuši no bargā sala — tie ir dzeltenīgi brūni. Vairāk cieta tie lauki, kurus klāja plāna sniega sega, un tā bija Ludzas, Rēzeknes un daļēji Preiļu, Krāslavas rajonā. Šajos rajonos no sala cieta 60-100% augu, daudzos laukos daļa augu ir gājusi bojā, ir bojāti augu galvenie un sānu dzinumi. Šajā pavasarī pēc liekā mitruma izžūšanas un tiklīdz var tikt uz lauka vēlama sējumu ecēšana un augu piebarošana.

Rudzu laukus maznozīmīgi inficē sniega pelējums. Sējumos konstatēta graudzāļu miltrasas vecā — rudens infekcija, tā inficē lielāko daļu augu. Gredzenplankumainības, brūnās rūsas un lapu pelēkplankumainības vecā infekcija neliela.

Ziemas rapša sējumos augus vāji inficē sniega pelējums. Augu lapas nedaudz cietušas no sala un uz tām ir krustziežu sausplankumainības vecā (rudens) infekcija, slimības attīstības pakāpe neliela. Pagaidām augi izskatās dzīvi, tikai neliela daļa augu ziemošanas periodā ir gājusi bojā.

Veģetācija pamazām atsākās un pēc nedēļas būs pilnībā redzami sala un slimību nodarītie bojājumi un būs redzams iznīkušo augu daudzums. Turpmāko situāciju ziemāju sējumos ietekmēs meteoroloģiskie laika apstākļi un iesētā kultūrauga šķirne. Lai stimulētu augu ātrāku ataugšanu un nodrošinot tos ar barības vielām, šajā pavasarī ļoti nozīmīgs būs pirmais slāpekļa mēslojums.

Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)