Ledus festivāls, cīruļu dziesmai skanot

Piektdien mani pārņēma raizes: visu dienu lija auksts pavasara lietus, bet nākamajā dienā bija gaidāmas ziemas kausa “Šķaune-2007” izcīņas sacensības.

ZvejaZvejaArī sinoptiķi neko labu uz sestdienu nesolīja. Taču notika brīnums: tik jaukas marta dienas šogad vēl nebija. Naktī nedaudz uzsala, un pa izšķīdušiem pavasara ceļiem transports varēja viegli pārvietoties. Nokļūt līdz Andreja Oševerova īpašumiem, kas atrodas pašā Latvijas zemes malā, nav vienkārša lieta. Pietiekami sacīt, ka daudzie marta balvu pretendenti no mūsu rajona izvēlējās vienīgi pareizo ceļu caur Šķauni, Osinovku, no kurienes līdz zemnieku saimniecības “Božki” centrālajai bāzei ir pavisam tuvu. Uz mašīnu rindām nolūkojās pārsteigtie brieži, kuri šajā rīta stundā nožogojumā pie paša ceļa mielojās ar barību. Gluži kā sapnis īstenībā... Kad uzausa saule, pie zilā debess juma atskanēja cīruļu dziesma. Ziemas makšķerēšanas sacensību dalībnieku reģistrācija ilga vairāk nekā stundu.

Tika komplektētas trijnieku komandas ar nopietniem un asprātīgiem nosaukumiem, taču visbiežāk tās bija pilsētas un ciemi: Rīga, Ventspils, Salaspils, Aizkraukle, Alūksne, Ikšķile, Nereta un, protams, visi Latgales rajoni. Diezgan augstā dalības maksa un transporta izdevumi netraucēja arī otrajām šāda tipa sacensībām kļūt par masveida. No rīta paklīda valodas, ka saskaņā ar iepriekšējiem pieteikumiem uz Šķaunes ezera ledus gatavojas iziet aptuveni trīs simti bļitkotāju, taču drīz vien noskaidrojās, ka agrais pavasaris lika pasteigties arī citiem makšķerēšanas sacensību organizētājiem. Tā ka todien ledus svētki notika daudzās Latvijas malās.

Patīkams salīdzinājums: pirmais festivāls uz Šķaunes ezera ledus pulcināja 180 makšķerniekus, bet šogad — par trim vairāk. Drīz vien noskaidrojās, ka lielākā daļa komandu tika reģistrēta no Ludzas un Krāslavas rajona. Plaši bija pārstāvēta Krāslava un Dagda, vēl arī Skaista, Grāveri, Ezernieki, Auleja. Derētu atcerēties, ka pagājušajā gadā Krāslavas un Dagdas makšķernieki savāca gandrīz visas balvas. Toreiz ārpus konkurences bija komanda “Krāslavas novads”, bet Dagdas “Valmeks” izcīnīja sudrabu.

Sacensības — tā ir ne tikai meistarības demonstrēšana, bet arī makšķernieku veiksme. Ja līdz tam apmākušajās marta dienās Krāslavas makšķernieki uz šī ezera spēja izvilkt pa pudam prāvu brekšu uz diviem, tad saulainajā sestdienā jau no paša rīta bija skaidrs: uz lielām zivīm nav ko cerēt. Pieredzējušie makšķernieki uzreiz noregulēja rīkus mazu zivju ķeršanai, bet tas, kurš cerēja izvilkt prāvāku zivi, smagi vīlās. Neskaitot tos meistarus, kuri tomēr iemanījās noķert rekordlielus eksemplārus.

Sensāciju netrūka. Bļitkotāji Vadims Gajevskis un Edgars Lazovskis no Ludzas kļuva par dienas varoņiem, noķerot pa sīgai. Saskaņā ar sacensību noteikumiem veiksminiekiem bija paredzētas balvas, taču pēc reģistrācijas retās zivis tika palaistas brīvībā. Zivkopības pasākumu organizētāji Šķaunes ezerā turpina eksperimentu, tā gaitā ir jānoskaidro, vai ievestās sīgas spēs ne tikai izdzīvot, bet arī vairoties dabiskos apstākļos. Mans senais paziņa Pēteris Umbraško no Aulejas izvilka vislielāko dienas eksemplāru. Par noķerto plaudi, kas svēra 1,1 kilogramu, laimīgais izpelnījās slavu un saņēma vērtīgas balvas. Rīdzinieks Nikolajs Bakuļins saņēma apsveikumus par noķerto kilogramu smago asari, bet makšķernieks Jāzeps Pjaterņevs no Ezerniekiem reģistrēja pie tiesnešiem vislielāko raudu, kas svēra 200 gramu. Starp citu, tik lieli plauži, asari un raudas pagājušā gada sacensībās netrāpījās. Tas liecina, ka Šķaunes ezers ir bagāts ar zivīm, tās aug un pieņemas svarā, kaut arī makšķernieku amatieru te netrūkst. Jānorāda, ka tīklu izmantošana šajā ezerā pilnīgi aizliegta un tiek veikts zivkopības pasākumu komplekss, pievēršot galveno uzmanību līdaku intensīvai atražošanai. Šīm nolūkam pagājušajā gadā zemnieku saimniecībā parādījās dīķi, kuros plānots paaudzēt līdaku mazuļus. Šī progresīvā metode, iespējams, ļaus Šķaunes ezeram iegūt līdakām visbagātākās Latvijas dabiskās ūdenstilpes slavu. Astoņu - desmit ki-logramu smagu plēsoņu nozveja te kļuvusi par parastu parādību. Tiesnešu brigāde Viestura Rozentāla vadībā strādāja apbrīnojami precīzi un saskaņoti.

Katras komandas pārstāvji sacentās dažādos sektoros, kas izslēdza viena dalībnieka loma nodošanu cita labā. Četrās ieskaites laika stundās makšķernieki vairākkārt nodeva noķertās zivis tiesnešiem, kuri stingri kontrolēja katru sektoru. Uz lielā ezera ar kristāldzidru ūdeni vietas pietika visiem.

Aprakstot analoģiskus pasākumus, es pieradu paļauties uz savu intuīciju. Starp četrām daiļā dzimuma pārstāvēm es uzreiz noteicu varbūtējo uzvarētāju. Daiga Rutka no Gulbenes demonstrēja čempiones rokrakstu, kas arī apstiprinājās apbalvošanas laikā. Viņas loms bija 1,584 kg.

Vērojot vientuļo makšķernieku no Krāslavas, kurš bija attālinājies no pārējo pulka un uz ceļiem būrās pie laimīgajiem āliņģiem, es nesaskatīju favorītu. Tāpēc vēlāk Juri Vanagu man nācās fotografēt vairākkārt, kad viņš stāvēja uz goda pjedestāla un pat nevarēja noturēt rokās visas balvas, kas viņam tika pasniegtas. Turklāt, kā tas parasti mēdz būt, individuālo sacensību līderi ir arī visas komandas balsts. Šoreiz komanda “Osoka” tika nokomplektēta ar grūtībām, un Juris bija spiests reģistrēt savu dzīvesbiedri Zoju. Trešais komandā bija sievasbrālis Aigars Vīgulis, kurš pagājušā gada sacensībās tepat izcīnīja sudraba balvu individuālajā vērtējumā. Šogad jauktā sastāvā komanda “Osoka” saņēma bronzu.

Otrā vieta piešķirta komandas “Režica” makšķerniekiem, bet galvenie triumfētāji bija Preiļu komandas “Spečuki” vīri ar 10 kg ezera zivju. Lūk, viņu vārdi: Aldis un Arnis Kalvāni un Māris Arnis.

Makšķerēšanā vecumam nav robežu. Visjaunākajam dalībniekam Miroslavam Antonovam bija tikai 15 gadu, bet vecākajam, Mihailam Korjakinam, apritēja 78. Ļoti pārdzīvoja pagājušā gada favorīti Sergejs Kritenko un brāļi Zavišas. Viktors šoreiz uzrādīja sesto rezultātu. Atzītajiem meistariem trūka pavisam nedaudz, lai ierindotos labāko trijniekā. Mierināja viens: novadnieki krāslavieši turpināja uzvarētāju tradīciju. Savu uz-traukumu neslēpa Jānis Vēveris, kurš pirms gada sacensībās “Dridži-2006” laimēja 1000 eiro. Abi ar dzīvesbiedri Svetlanu atbrauca trenēties uz Šķaunes ezera ledus, atrada “atslēdziņu”, kā piekļūt prāvam breksim, bet tas tajā saulainajā rītā arī netaisījās meklēt barību. Visam lielajam makšķernieku pulkam tajā sestdienā izdevās pārspēt viltībā ne vairāk kā divus desmitus brekšu. Visos lomos pārsvarā bija sīki asarīši un raudiņas, bet ķīši gan šoreiz nekaitināja sporta makšķerēšanas cienītājus, kā tas parasti gadās vairākumā Latgales ezeru. Kopējais loms bija 216 kilogramu, par 17 kilogramiem vairāk nekā pirms gada!

Lielais balvu skaits izraisīja patiesu sajūsmu uzvarētājos un neslēptu skaudību pārējos dalībniekos. Firma “Ēsma” balvu veidā atvēlēja Zviedrijas ražojuma ledus cirtņus, eholotes, ziemas kombinezonu, bet Anglijas kompānija “Garmin-konkors”— dārgus navigācijas piederumus gan ceļotājam, gan makšķerniekam.
Svētku eiforijā laimīgie makšķernieki neaizmirsa pateikties Andrejam Oševerovam, saudzējamā dabas stūrīša saim-niekam un makšķernieku festivālu organizētājam.

Aleksejs GONČAROVS