Krāslavas novada domē

Debatēs, kurās piedalījās izpilddidrektors Ilgvars Andžāns, pensionāru biedrības priekšsēdētājs Edmunds Gekišs, kultūras nama direktors Jāzeps Dobkevičs un deputāts Viktors Moisejs, novada domes sēdē visbeidzot izlemts jautājums par dziesmu svētku estrādes celtniecību Krāslavā. Balsošanas rezultātu izšķīra dokuments, kuru sagatavoja sertificēti arhitekti. Lūk, tā saturs:

“Pēc krāslaviešu uzaicinājuma, mēs, ser-tificēti arhitekti Ģertrūde Rasnače, Nansija Tamane un Aivars Melderis, esam veikuši Krāslavas estrādes būvniecības jautājuma izvērtēšanu un pašvaldības izsludinātajā aptaujā piedāvāto estrādes būvniecības vietu apskati.

Uzskatām, ka krāslavieši var būt lepni par to, ka dzīvo skaistākajā Latgales pilsētā, kuras lielākā vērtība ir unikālā dabas ainava un vairāku gadsimtu garumā veidotā kultūrvide. Pilsētas institūciju un pašvaldības darbs ir saistīts ar arhitektūras pieminekļu restaurāciju, esošo ēku un būvju sakārtošanu, radot pievilcīgu vidi pilsētas iedzīvotājiem un tūristiem, kuriem Krāslava jau ir un kuriem būs liels atklājums. Valsts nozīmes kultūras piemineklis — grāfu Plāteru pils komplekss ar parku ir ievērojamākais ansamblis, kura restaurācija ir nākotnes projekts vairāku gadu garumā. Realizējot šo daudzpakāpju projektu, jāievēro agrāk veiktās izpētes, restaurācijas priekšlikumi, rekomendācijas, jo šādi darbi nezaudē savu vērtību laika gaitā. Uzskatām, ka nav pieņemami varianti estrādes vai citu būvju izvietošanai ansambļa tuvumā, tieši otrādi — par nākotnes uzdevumu jāizvirza visu to būvju demontāža, kuras radušās nejauši, un nav nekādi saistītas ar pils ansambli. Kultūras ministrijas Kultūras pieminekļu restaurēšanas projektēšanas kantoris 1984.gadā izstrādāja pils parka pirmsprojekta izpēti un rekonstrukcijas projektu, kurā norādīja uz vairākiem objektiem, kuri jāpārvieto tālāk no ansambļa uztveres zonas (stadions, estrāde starp Gr. Plāteru ielu un upīti). Pilsētas estrādes norādītā vieta aiz parka ziemeļu daļā atbilstoši pilsētas attīstības plānam, bija ļoti veiksmīga gan no ainaviskā, gan no pilsētbūvnieciskā viedokļa.

Tuvumā esošā pamatskola var būt kā bāze dažādu pasākumu rīkošanai. Kabinetus var izmantot svētku dalībnieku kolektīvu izvietošanai, skolā atrodas viesnīcas telpas. Pasākumu laikā skolas apkārtne pieļauj iespēju izvietot pietiekamu skaitu autotransporta pasākumu laikā (t.sk. uz stadiona), iespējama arī ērta tirdzniecības vietu izvietošana. Ir piebraukšana pie skatuves un Pils ielas posma noslēgšana pasākumu laikā. Pats galvenais — ir dabīgs amfiteātris skatītāju izvietošanai, un varēs rīkot ne tikai dziesmu svētkus, bet arī dziesmu un deju svētkus vienlaicīgi un vēl citus pasākumus. Ļoti būtisks jautājums, ka “Krāslavas novada teritorijas attīstības plānojumā” minētā vieta ir paredzēta sabiedriskai apbūvei.

Lai saglabātu un tālāk nepostītu un nesadalītu Krāslavas pils parka kompleksu un nepieļautu tās kļūdas, kas jau vērojamas Latvijā ar valsts nozīmes kultūras pieminekļu apsaimniekošanu un, domājot perspektīvā par pils un visa parka restaurāciju un ievērojot jau minētajā parka restaurācijas projektā izstrādātos priekšlikumus, piedāvājam “Latviešu biedrības dziesmu svētku estrādes būvniecību” veikt Pils ielā, turpinot 1996. gadā iesāktās estrādes būvniecību un pilnveidojot projektu, atbilstoši sākotnējai iecerei.

Sertificētam speciālistam inženierim jāapseko esošās metāla konstrukcijas, šuvju un salaidumu drošība, kā arī nepieciešamības gadījumā jāveic pastiprināšanas darbi.

Atkarībā no pašvaldības rīcībā ilgtermiņa esošajiem un plānotajiem finanšu līdzekļiem, jāizstrādā estrādes būvniecības programma, kura realizējama vairākos etapos. Uzskatām, ka estrādes attīstībai Aglonas-Pils ielu krustojumā ir ļoti lielas iespējas, jo skatītāju izvietošanas organizēšanai esošajā amfiteātrī iespējami daudzi interesanti risinājumi. Arī pati estrāde, kura risināta kā segta skatuve ar priekšskatuvi dejotājiem, var būt pabeigta, izmantojot modernos apdares materiālus atbilstoši akustiskajām prasībām. Nav mazsvarīga arī apkārtnes labiekārtošana, ierādot vietas vasaras tirdzniecībai, vizuālajai reklāmai, zaļo stādījumu sakopšanai.

Svarīgi ir arī tas, ka šobrīd pašvaldības rīcībā esošo līdzekļu pietiktu celiņu izbūvei, deju laukuma pabeigšanai un podestu izgatavošanai, kā arī dažu stacionāru skatītāju rindu izvietošanai.

Ņemot vērā krāslaviešu lielo iniciatīvu pilsētas sakārtošanā, labi sasparojoties, iepriekšminētos darbus varētu pabeigt līdz vasarā paredzētajiem dziesmu un deju svētkiem.

Gadījumā, ja pašvaldība tomēr nolemtu veikt darbus dziesmu svētku estrādes būvniecības darbus parkā, kalna pakājē aiz kultūras nama, vai parkā pie šautuves, būvniecība būtu pretrunā ar Kultūras ministrijas Kultūras pieminekļu restaurēšanas projektēšanas kantora pils parka pirmsprojekta izpēti un rekonstrukcijas projektu. Informējam, ka piedāvātajā dziesmu svētku estrādes būvniecības vietā kalna pakājē aiz Kultūras nama būvniecības darbu un koku izzāģēšanas dēļ, varētu rasties nogāzes erozija un būtu jāiegulda ievērojami līdzekļi tās nostiprināšanai. Kā mīnusu var atzīmēt arī apstākli, ka iepriekš minētajā vietā nevarēs organizēt dziesmu un deju svētkus vienlaicīgi, jo skatītājus nebūs iespējams izvietot amfiteātrī. Piedāvātajā dziesmu svētku estrādes vietā parkā pie šautuves ir analoģiski mīnusi — gan iespējamā nogāzes erozija, gan baroka stila dārza degradēšanās turpināšana.

Ņemot vērā to, ka pašvaldības rīcībā ir tikai 25 000 Ls, jaunas dziesmu svētku estrādes būvniecība par šādu cenu praktiski nav iespējama, bet — “ierakt zemē” — iepriekšminētos līdzekļus nebūtu lietderīgi. Pašvaldības iedzīvotāji varētu nesaprast domes rīcību par naudas līdzekļu neracionālu tērēšanu un izteikt pretenzijas par to, ka līdzekļi izlietoti, bet dziesmu un deju svētkus nebūs, kur rīkot.

Un pats galvenais, ka saskaņā ar “Krāslavas novada teritorijas attīstības plānojumu” iepriekš minētās divas teritorijas ir parka zaļajā zonā, kurā jauna būvniecība nav atļauta.

Pašvaldības deputātiem un visiem krāslaviešiem, novēlot veiksmi problēmu risināšanā — neaizmirst arhitektūras un ainaviskos jautājumus,

ar cieņu — sertificēta arhitekte Ģertrūde Rasnače (sert. Nr.10-0516)
sertificēta arhitekte, Daugavpils rajona galvenā arhitekte Nansija Tamane
sertificēts arhitekts Aivars Melderis (sert. Nr. 10-052)”

Novada dome pieņēma šādu lēmumu:

“Saskaņā ar “Krāslavas novada teritorijas plānojumu”, LR Kultūras ministrijas Kultūras pieminekļu restaurēšanas projektēšanas kantora pils parka pirmsprojekta izpēti un rekonstrukcijas projektu, kā arī ņemot vērā 02.03.2007. sertificētu arhitektu slēdzienu 02.03.2007. (iesniegums pielikumā) par to, ka Krāslavas pils parka zaļajā zonā jauna būvniecība nav atļauta, “Latviešu biedrības dziesmu svētku estrādes būvniecību” veikt Pils ielā ārpus Krāslavas pils parka teritorijas, turpinot iesāktās estrādes būvniecību.”
Balsošanas rezultāti: par — 8, atturējās — 1, nepiedalījās — 2 (Jānis Tračums, Vitālijs Aišpurs).

Aleksejs GONČAROVS