Lauku ļaužu pirmie palīgi

KonsultantePasta atbrīvotās telpas pašvaldība izremontēja un aprīkoja ar konsultantu darbam nepieciešamajām mēbelēm, kā arī orgtehniku: telefoniem, datoru, printeri, divām kopējamajām mašīnām un visu citu. Šobrīd nav nodrošināts vienīgi interneta pieslēgums, bet vajadzības gadījumā konsultanti dodas pie pašvaldības speciālistiem, lai izmantotu viņu datorus. Jāatzīmē, ka konsultantu pakalpojumus ļaudis izmanto bez maksas, arī kopēšanas darbi ir bez maksas. Vienīgi par veterinārārsta pakalpojumiem ir jāmaksā, jo viņš pats pelna sev maizīti.

Kā apgalvo V. Bārtule, cilvēku plūsma nerimst nevienu dienu. Reizēm konsultantiem nav laika atvilkt elpu, jo neskaidru jautājumu cilvēkiem ļoti daudz. Sevišķi par zemes un meža īpašumiem un attiecīgo dokumentāciju. Klāt subsīdiju noformēšana, lauku ļaudīm bieži pietrūkst vajadzīgo zināšanu. Daudz un dažādus jautājumus jārisina pārraudzības jomā, piemēram, krotālijas var pasūtīt tikai ar speciālista starpniecību.

Saruna ar lauksaimniecības konsultanti neilga pat desmit minūtes, kad man nācās atbrīvot vietu pie galda kārtējam klientam. Tatjanai Kruglovai ir piemājas saimniecība, viņa atnāca konsultēties par meža īpašumu sakārtošanu. Uzmanīgi iepazinusies ar kundzes rīcībā esošajiem dokumentiem, V. Bārtule viņai ieteica vispirms vērsties pie mež-ziņa, kurš tobrīd tieši bija pagastā. Ja ar viņa palīdzību jautājumu nevarēs atrisināt pilnībā, tad klientei būs jāmeklē palīdzība Valsts meža dienesta struktūrvienības konsultāciju pakalpojumu centrā Krāslavā, kura tālruni tūlīt pat sameklēja un pierakstīja.

V. Bārtule: “Nekādus padomus nedevu, jo viņai daudzas lietas jānokārto pie mežsarga. Dažreiz cilvēkiem rodas maldīgs priekšstats par konsultantiem, ka viņiem jāzina viss par visu. Esmu diplomēta agronome, esmu apmeklējusi kursus, bet arī tad ne vienmēr zinu atbildi uz visiem iedzīvotāju jautājumiem. Ja pati nevaru atbildēt, sūtu pie nozares speciālista, līdz problēma tiek pilnībā atrisināta. Ja konkrētā gadījumā nevarēs palīdzēt mežsargs, tad ir cits konsultants meža lietās. Vārdu sakot, ja reiz cilvēks atnāca, mēs soli pa solim virzīsimies uz priekšu un atrisināsim viņa jautājumu. Neviens konsultants nevar zināt visu par visu, bet ļoti svarīgi parādīt ceļu, lai cilvēks nemaldās, staigājot no viena speciālista pie otra, un tā arī netiek pie īstā, tikai lieki tērē naudu un laiku.”

Indras pagastā ir aptuveni pussimta zemnieku saimniecību un reģistrēto nodokļu maksātāju. Lielākā daļa nodarbojas ar piena un gaļas ražošanu, graudkopība saglabājusies čet-rās lielākajās saimniecībās, tie paši zemnieki audzē arī eļļas linus un rapsi. Zemniecību veido arī piemājas saimniecības, kur nav attīstīta preču produkcijas ražošana, tomēr savu artavu kopējā katlā dod arī šie ļaudis, kas tur vienu vai divas gotiņas, kādu ruksi, vistas.

Lauksaimnieciskie jautājumi kļūst arvien sarežģītāki, arvien vairāk tādu, kurus konsultants nevar atrisināt tūlīt uz vietas, bet viņam ir jāzvana citiem speciālistiem, jābrauc un jātiekas klātienē. Šobrīd Indrā gaida ievērojamu cilvēku pieplūdumu sakarā ar subsīdijām. Šajā jomā konsultantiem pašiem jautājumu vairāk nekā atbilžu, taču viņi ir apņēmības pilni palīdzēt saviem cilvēkiem. Taču konsultācijas nav vienīgais pienākums.
V. Bārtule: “Ir svarīgi laikus dot cilvēkam informāciju par projektiem. Ne tikai par to, uz kādiem viņš var pretendēt, bet arī savlaicīgi jāinformē projektu realizētāju par to, kas viņam jāizdara konkrētajā laika posmā, jo ne katrs pats spēj izsekot šiem jautājumiem. Nodarbojamies arī ar informācijas apriti.”

Speciāliste žurnālistus iepazīstināja ar darba virtuvi. Redzēto raksturotu trīs vārdos — pareiza darba organizācija. Visa svarīgākā, jaunākā informācija sakopota atsevišķās mapītēs pa tēmām un nozarēm. Atnāk cilvēks, atliek vien paņemt attiecīgu mapīti, un viss kā uz delnas. Tepat blakus ir darbinieks, kurš tūlīt pat profesionāli atbild uz jautājumiem par mapes saturu — ko vēl vēlēties! Ak, ar to par maz? Pašvaldība ir pasūtījusi žurnālu “Agrotops”, avīzi “Lauku biznesa laikraksts” un krieviski lasošajiem žurnālu “Dom. Sad. Ogorod.”. Šie trīs izdevumi zemniekiem ir pie-ejami pie Indras lauksaimniecības speciālistiem.

Kamēr sarunājos ar V. Bārtuli, pie pārraudzības speciālistes M. Jasjukovičas konsultējās piemājas saimniecības īpašnieks Pēteris Koļeda. Izrādās, cilvēks atnāca pasūtīt krotālijas jaunlopiem, kas nebija sarežģīti. Kā apgalvo M. Jasjukoviča, sarežģītākais ir dokumentu aizpildīšana, dažam gados vecākam pensionāram grūtības sagādā pat pakalpojuma apmaksas ordera aizpildīšana. Pie šīs speciālistes cilvēki visbiežāk vēršas par lopu numerāciju un pārraudzības jautājumiem, kā arī interesējas par lopu nodošanu.

“Uzturu sakarus ar firmām, pasūtu transportu, kad ir ko nodot,” stāsta M. Jasjukoviča. “Diemžēl zemo iepirkšanas cenu dēļ lopkopības attīstība pagastā nav vērojama. Labi, ka noturēsies esošajā līmenī. Pensionāri samierinās ar vienu divām gotiņām, vienīgi daži gados jaunie cenšas attīstīt savu saimniecību. Pagastā realizēti vairāki projekti, uzbūvētas 16 piena mājas. Skumji, bet ar katru gadu lopiņi slimo biežāk. Lūk, mūsu vetārsts atkal izbraukumā...”
Veterinārārsts A. Zarovskis apkalpo divas pašvaldības — Piedrujas un Indras. Todien viņu mums neizdevās sagaidīt un parunāties.

Juris ROGA