Norvēģu mācību stunda

Mūsu laikraksts sīki pastāstīja par žēlsirdības partneru tikšanos rudenī, kad Krāslavu ar humānajām kravām apmeklēja 28 brīvprātīgie no Norvēģijas. Turpinot sadarbību pēc Skandināvijas valsts ielūguma mūsu Sarkanā Krusta delegācija nesen apmeklēja Ziemeļu Trondelagas apgabalu.

Sarkanā Krusta rajona komitejas priekšsēdētāja Olga Muštavinska, izpilddirektore Sandra Molotoka un padomes locekle Marija Mickeviča apguva kolēģu no Norvēģijas uzkrāto pieredzi labdarības misijā, piedalījās apgabala pārskata un vēlēšanu konferences darbā, kā arī diskusijā par divu valstu sadarbības programmu tālāko paplašināšanu.

Panākt pilnīgu savstarpējo saprašanos traucēja reāls apstāklis: Norvēģijā visas sociālā rakstura problēmas tiek risinātas valsts līmenī, bet Sarkanā Krusta darbam ir spilgti izteikts rīcības raksturs ekstremālās situācijās. Lūk, kāpēc partneri centās piedāvāt palīdzību glābšanas pasākumu organizēšanā, taču nevarēja saprast, kāpēc Latvijas Sarkanais Krusts galveno uzmanību velta sociālajām problēmām, kas vispirms jārisina valstij un pašvaldībām.

Neizdzēšamus iespaidus uz krāslaviešiem atstāja tikšanās ar Norvēģijas Sarkanā Krusta prezidentu. Bijušais iekšlietu ministrs un diplomāts Balkānu valstīs Torvalds Stoltenbergs interesējās par Krāslavas Sarkanā Krusta problēmām, kas vieš cerības, ka nākotnē tiks panākts kompromiss. Mūsu labdarības partneri ir pārliecināti: kamēr pastāv iedzīvotāju nabadzības problēma, valsts nedrīkst tērēt budžeta līdzekļus bruņojuma mērķiem. Starp citu, minimālā pensija plaukstošajā valstī ir 1000 latu. Norvēģija neiestājas ES sastāvā tāpēc, ka Eiropas regulas var kaitēt nacionālajai ekonomikai. Norvēģu dzīves līmenis krasi atšķiras no latviešu dzīves līmeņa. Tiesa, tur arī ikdienas pieprasījuma preču cenas ir divas reizes augstākas nekā pie mums, taču pastāv plaša atlaižu sistēma. Acīmredzama arī valsts palīdzība sīkām fermeru saimniecībām, kas nodrošina valstī lauku iedzīvotāju vispārēju labklājību.

Krāslavas delegācijas piecu dienu darba vizītes laikā notika arī daudz izzinoša rakstura pasākumu. Apmeklējot atpūtas bāzes kalnos, mūsējie pārliecinājās par to, ka veselīgs dzīves veids ir norvēģu svarīgākā prioritāte.

Turklāt piecu dienu vizītes programmā bija veco ļaužu municipālā pansionāta un parastas skolas apmeklējums, kurā integrējas bērni ar īpašām vajadzībām. Redzētais vēlreiz apstiprināja, ka augsti attīs-tītajā Skandināvijas valstī galvenā vērtība ir rūpes par cilvēku.

Aleksejs GONČAROVS