Vai, Šķaunē dzīvojot, ir cerība iegūt pastāvīgu darbu un atvadīties no bezdarbnieka statusa?

Aļona Višņevska: “Ar vīru audzinām divus bērnus. Vīram ir pastāvīgs algots darbs, bet es esmu mājsaimniece. Esmu izmācījusies par šuvēju, ļoti gribētu strādāt, bet Šķaunē nav nekāda darba. Pērn strādāju algotos pagaidu sabiedriskos darbus, bet tagad vispār nekā nav.”

Voldemārs Rumaks: “Mums te izredzes šādas: nomirt, atrast dar-bu vai aiziet pensijā. Man šķiet, ka lauku cilvēkam vieglāk nomirt nekā atrast darbu. Pats jau gadu esmu bez darba, bet līdz pensijai ļoti tālu — jāgaida līdz 2012. Gadam.”

Iveta Andžāne: “Agrāk es strādāju Rīgā, sakarā ar bērna piedzimšanu atgriezos Šķaunē. Tagad nolēmu reģistrēties un iegūt bez-darbnieces statusu, jo jau divus gadus sēžu mājās ar bērnu. Starp citu, pirmo reizi dzīvē. Tiesa, neloloju ne mazāko cerību, ka Šķaunē varēšu atrast darbu.

Inta Bidzāne: “Ģimenē aug divi bērni. Vīram ir darbs skolā, bet es kopš janvāra esmu bezdarbniece. Agrāk strādāju par past-nieci, no darba aizgāju mājas apstākļu dēļ. Bija grūti visu paspēt, jo dzīvojam trīs kilometrus no Šķaunes un turam piemājas saimniecību.”