Garšvielas zivju zupai

Vecajā mājā Andzeļu nomalē es neviļus pakavējos, negribējās tik ātri šķirties. Valērijs Taranda ir ļoti interesants sarunbiedrs un viesmīlīgs cilvēks. Kad viesistabā goda vietā es saskaitīju vairāk nekā desmit diplomu par sasniegumiem sportā, ātri atcerējos slavenos rajona tenisa spēlētājus brāļus Tarandas: Valēriju un Vili. Toreiz vietējais sovhozs bija slavens ar saviem ražošanas un sporta sasniegumiem, bet tā tenisisti nepazina zaudējumus. Tad sākās īpašuma dalīšana, kas radīja nopietnas problēmas vienkāršiem cilvēkiem, kuri nebija gatavi patstāvīgai uzņēmējdarbībai. Bezdarba žņaugi skāra daudzus. Tas, kurš bija gados jaunāks, tūdaļ devās uz tām vietām, kur darba cilvēku nepazemo ar niecīgām algām.

Valērijs, enerģisks un fiziski norūdīts cilvēks, to nevarēja atļauties: slimo tēvu taču neatstāsi. Lūk, arī nākas strādāt pagaidu darbos netālu no dzimtajām vietām. Tā dzīvojot, var arī nodoties garlaicībai, taču Valērijam saglabāt optimismu palīdz divi vaļasprieki: interese par sportu un makšķerēšana. Viņš izraksta avīzi “Sport-Ekspress”, skatās Latvijas, Eiropas un pasaules līmeņa čempionātu translāciju. Viņš atklāti atzīstas: “Tā gribētos, lai Andzeļi atgūtu lauku tenisa centra slavu, vēl taču ir vietējie meistari, bet sporta gars pāriet mantojumā nākamajai paaudzei. Mani interesē visi sporta veidi, pat šahs. Kam jūtu līdzi pie televizora ekrāna? Tiem, kuri labāk spēlē, un obligāti — Latvijas un Krievijas līderu komandām. Kad mācījos Rīgā, nepalaidu garām nevienu hokeja maču. Tagad man ļoti patīk komanda “Ak Bars”.

Copmanis copmani pazīst no tālienes. Šī tēma radās pati no sevis, un mēs uz kādu laiku aizmirsām par visu pasaulē. Valērijs pateicās “Ezerzemei” par makšķerēšanas satura publikācijām un atzinās, ka glabā dažus laikraksta izgriezumus. Dzīvojot starp gleznainajiem ezeriem, viņš jau kopš bērnības aizrāvās ar copi un, kā tas ir raksturīgs mūsu makšķerniekiem, uz visu mūžu. Specializētie veikali vilina makšķerniekus un spiningotājus ar supermoderniem rīkiem, bet cenas... Tāpēc Valērijs turpina būt konservators un izmanto gadu desmitiem pārbaudītos padomju laiku ražojuma rīkus. Metāla spinings, “Ņevas” spole. Makšķerēšanā ļoti svarīga ir dabas zināšana un meistarība, kas ļāva manam kolēģim copmanim pirms pieciem gadiem ar vizuli izvilkt 5,5 kg smagu līdaku. Tās plēsoņas galvas izbāzenis pašlaik rotā viesistabu. Makšķerējot Varērijs dod priekšroku divām ēsmām: makstenēm (tās iecienījušas lielas raudas un ruduļi) un zivju mazuļi. Vismīļākā viņam ir asaru cope. Agrāk bieži trāpījās ap kilogramu smagi eksemplāri, bet pēdējos desmit gados zivju krājumi ezeros ir stipri sarukuši. Tās ir malu zvejas sekas. Valērijs pilnībā piekrīt laikraksta pozīcijai, ka steidzami jāierobežo lēto malu zvejas tīklu pārdošana Latvijā.

Cope ir dvēseles svētki, it sevišķi labā kompānijā. Viņš labprāt dodas uz ezeru krastiem kopā ar Aleksandru Žeimotu un Nikolaju Seļavinu. Patīkama un interesanta saskarsme padara atpūtu pie dabas krūts vēl tīkamāku. Diemžēl apkārtējā vide mainās acu priekšā. Masveida koku izciršana izjauca skatienam pierasto harmoniju, vietējiem cilvēkiem laupītas daudzas sēņu un ogu vietas. Cirtes notiek ļoti ātri, bet meža atjaunošana prasīs gadu desmitus. Vai tā mēs saimniekojam uz zemes, kuru pats Dievs nosaucis par zilo ezeru novadu?

Mēs abi smagi nopūtāmies: vai šogad būs ledus? Valērijs sadabūja un nolika uz galda savu bagātību: īpašas konstrukcijas ziemas makšķeres, kādas man nav nācies redzēt pie citiem copmaņiem. Vienkāršas plastmasas spoles viņš tik meistarīgi iedziļināja grieztos koka rokturos, kas ir ļoti ērti un nesaldē roku. Viņš dod priekšroku divkrāsu blāviem pašdarinātiem vizuļiem, taču ar ļoti asiem dubultāķiem. Ar tādiem zvejas rīkiem, ko godāja senči arī pirms simtiem gadu, Valērijs vairākkārt noķēra pa pusspainim skaistu asaru.

Lūk, arī tagad jau kuro reizi viņš pārliek ziemas makšķerrīkus... Copmaņa dvēsele tā vien raujas pie ezeriem, bet ārā ir plus grādi, rudens slapjdraņķis un pūš brāzmaini vēji. Atvestā dāvana: garšvielu komplekts “Santa Maria” bija īsti reizē — tā labi noderēs zivju zupai. Valērijs to prot gatavot. Būtu ātrāk ledus!

Uz atvadām “Ezerzemes” balvas īpašnieks pateica komplimentu pagastam par to, ka pagājušajā gadā visbeidzot tika sarīkotas bļitkotāju sacensī-bas. Aizmirstajai tradīcijai noteikti jāatdzimst!

Aleksejs GONČAROVS